Samaksa par mūsu grēkiem

Kristus nāve ir dievbijīgā dzīvība.

Mūsu Pestītāja brīnišķīgie vārdi ir: “Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.” (Mt.11:28)

Patiesi, mans dārgais Kungs Jēzu, es esmu apkrauts pāri mēram, es līkstu zem manu grēku šausmīgā smaguma, bet es steidzos pie Tevis – dzīvo ūdeņu avota. Es nāku pie Tevis, jo Tu pir mais nāci pie manis. Es nāku pie Tevis, mans dārgais Kungs Jēzu, un viskvēlāk es vēlos Tevi, jo es nevaru atrast sevi it nekā laba. Ja es varētu atrast sevi kaut ko labu, man nevajadzētu tik loti ilgoties pēc Tevis. Tiešam, ak, Kungs Jēzu, es esmu “bēdīgs un grūtsirdīgs”. Es neuzdrošinos sevi salīdzināt ne ar vienu Tavu svēto, pat ne ar vienu nožēlas pilnu grēcinieku, varbūt vienīgi ar nožēlojošo zagli pie krusta. Apžēlojies par mani, ak, Kungs, Tu, kas rādījies tik žēlīgs tam no žēlas pilnajam ļaundarim. Nožēlojami, nožēlojami es esmu dzīvojis; mana dzīve ir bijusi grēcīga, bet, ak, es tiešām vēlos mirt dievbijīgo un taisno nāvē. Bet dievbijība un taisnība ir tālu no manas sirds, un tā es patveros Tavā dievbijībā un Tavā taisnībā. Tu atdevi savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem. (Mt.20:28) Lai tā nāk palīgā manās bēdās. Tavu vissvētāko miesu Tu atdevi, lai to šaustītu, apspļaudītu, sistu, mocītu ar ērkšķiem un krustā sistu. Un tas viss priekš manis. Ak, nāc palīgā manās bēdās! Lai Tavas visšķīstākās asinis, ko Tu tik bagātīgi izlēji savās rūgtajās ciešanās un nežēlīgajā nāvē pie krusta un kas šķista mūs no visiem grēkiem (1.Jņ.1:7), ir mans palīgs. Lai Tava vissvētākā dievišķība, kas stiprināja Tavu cilvēcisko dabu Tavās ciešanās un kas atturējās no sava brīnišķīgā spēka pielietošanas, kamēr tika veikts manas pestīšanas apbrīnojamais noslēpums, un kas deva bezgalīgu vērtību un nopelnu Tavām ciešanām par grēku tā, lai Dievs ar Viņa paša asinīm varētu izpirkt mani mani, nožēlojamu grēcinieku -, nāk man palīgā manās bēdās. (Ap.d.20:28) Tavās asiņojošajās brūcēs ir manas vienīgās zāles. Lai tās man palīdz! Lai Tavas vissvētākās ciešanas un nāve ir mana aizsardzība! Lai Tavs nopelns, mans pēdējais patvērums un vienīgās zāles pret maniem grēkiem, ir mans mierinājums un mans palīgs! To, ko Tu cieti, ak, Kristu, Tu esi cietis manis dēļ. To, ko Tavas ciešanas ir nopelnījušas, tās ir nopelnījušas man, un tās man ir dotas mana nederīguma vietā. Tādēļ Dievs “savu mīlestību uz mums pie rāda” un ar visu cilvēku liecību to apstiprina. Jā, ar to pārsniedzot pat eņģeļu saprašanu “ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki”. (Rom.5:8) Kas ir tas, kas nebrīnās un kas nav dziļi pārsteigts par to, ka, par to neviena nelūgts, ne, pat cilvēku ienīsts, visžēlīgais Dieva Dēls aizlūdz par grēciniekiem un Viņa ienaidniekiem? Un ne tikai to vien! Je zus dāvā pilnīgu apmierinājumu dievišķai taisnībai par viņu grēkiem ar savu nabadzīgo un pazemīgo piedzimšanu, ar savu svēto dzīvi, ar savām rūgtajām ciešanām un smago nāvi.

Ak, svētais Kungs Jēzu, Tu, kas lūdzi par mani, kas cieti par mani, kas miri ar mani, pat pirms es izrādīju jebkādu vēlēšanos pēc Tava nopelna un ciešanām un pirms es Tevi lūdzu samaksāt izpirkšanas maksu, lai mani atpestītu! Kā Tu varētu tagad atmest mani no sava vaiga? Kā Tu atteiksi man Tavu svēto ciešanu svētītos augļus, kad no dziļumiem es Tevi pie saucu? (Ps.130:1) Un ar asarām un nopūtām pazemīgi lūdzu Tevi pēc žēlastības? Pēc dabas es biju Tavs ienaidnieks, bet tādēļ, ka Tu par mani esi miris, es esmu kļuvis Tavs draugs, Tavs brālis, Tavs bērns caur žēlastību. Tu pievērsi man uzmanību, kamēr vēl biju ienaidnieks un pirms es jebkad izdvesu lūgšanu uz Tevi. Vai Tu neievērosi mani, kad ar asarām un lūgšanām es nāku pie Tevis kā Tavs draugs? Ja es nāku pie Tevis, Tu mani neatstumsi, jo Tavs vārds ir patiesība. (Jņ.6:37) Tu esi runājis uz mums garā un patiesībā, un mēs esam saņēmu ši no Tevis mūžīgās dzīvības vārdus. (Jņ.6:68) Uzklausi, ak, mana dvēsele, uzņemies drosmi! Agrāk mēs bijām grēcinieki, bet tagad mēs esam žēlastībā taisnoti. Iepriekš mēs bijām Viņa ienaidnieki, tagad mēs esam Viņa draugi un ģimene. Agrāk mūsu palīdzība bija Kristus nāvē, tagad tā ir Viņa dzīvībā. Kādreiz mēs bijām miruši savos grēkos, tagad esam darīti dzīvi līdz ar Kristu. (Ef.2:5) Ak, neizmērojamā Dieva mīlestība! Ak, Viņa žēlastības ār kārtīgās bagātības, ar ko viņš liek mums būt kopā debesu mājokļos Jēzū Kristū! Ak, mūsu Dieva sirsnīgā žēlastība, ar ko Auseklis no augšienes mūs uzlūkojis! (Lk.1:78) Ja Kristus nāve ir nesusi mums taisnošanu un dzīvību, ko Viņa dzīvība mums dos! Ja Pestītājs ar savu nāvi samaksāja tik brīnišķīgu izpirkuma maksu par mums, ko Viņš sniegs mums ar savu dzivību un iedarbīgo aizlūgšanu? Jo Kristus dzīvo un mājo mūsu sirdis caur ticību, ja vien mēs sevi glabājam dzīvu Viņa vissvētākā nopelna piemiņu. (Ef.3:17)

Velc mani, ak, Kungs Jēzu, ka man būtu darbos un patiesībā tas, ko es meklēju stingrā cerībā. Ļauj man būt ar Tevi kā Tavam kalpam, es lūdzu Tevi, un ļauj man redzēt Tavu skaidrību, ko Tēvs Tev ir devis. (Jņ.17:24) Ļauj man pamazām mājot tajā mājokli, ko Tu esi no gājis man sagatavot Tava Tēva namā. (Jņ.14:2) Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, ak, Kungs, tie Tevi slavēs vienumēr. (Ps.84:5)