Kristus atgriešanās ir “tuvu”

“Bet visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis. Tad nu topiet sapratīgi un modri Dievu lūgt.” [1.Pēt.4:7]

Pēc pavisam īsas publiskās kalpošanas – tikai dažu gadu garumā – Jēzus aizgāja no zemes, uzkāpjot debesīs. Kopš tā laika ir pagājuši aptuveni 2000 gadu, un neviens grēcinieks nav pagodināts, lai redzētu godības Kungu. Tagad Viņš dzīvo gaismā, kurā neviens nevar nokļūt, taču tas tā nebūs vienmēr. Pienāks diena, kad Kristus izkāps no savas apslēptās gaismas un atkal parādīsies šajā grēku pilnajā pasaulē. Tikpat noteikti, kā Viņš reiz nāca, piepildot 4000 gadus seno Vecās Derības pravietojumu, lai izpirktu pasauli, tāpat Viņš nāks atkal, lai tiesātu dzīvos un mirušos saskaņā ar Jaunās Derības apustuļu un evaņģēlistu pravietojumiem.

Pēc Kristus uzkāpšanas debesīs pirmais sprediķis, ko Dievs pasludināja pasaulei, bija “Kristus nāks vēlreiz!” Apustuļi joprojām izbrīnīti skatījās uz mākoni, kas tikko bija uzņēmis Jēzu un paslēpis Viņu no acīm, kad, kā stāsta svētais Lūka, divi eņģeļi baltās drēbēs sacīja: “Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam.” [Ap.d.1:11]

Kopš tās stundas paši apustuļi visur sludināja, ka Kristus atgriezīsies Pēdējā dienā. Viņi teica: “Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu.” [Fil.3:20] Ar šo svētīgo cerību apustuļi mierināja un iedrošināja sevi un citus visās viņu bēdās. Šī cerība tika apzīmogota ar viņu asinīm, kad viņi nomira mocekļa nāvē, stiprā ticībā un ar prieku.

Apustuļi apgalvoja, ka Kristus atgriešanās laiku beigās ir ne tikai droša, bet arī tuvu. Svētais Jānis rakstīja: “Bērniņi, ir pēdējā stunda.” [1.Jņ.2:18] Svētais Jēkabs [5:9] sludināja: “Redzi, soģis stāv durvju priekšā.” Šodienas tekstā svētais Pēteris pasludināja: “Visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis.” Svētais Jūda [1:14] liecināja: “Redzi, Tas Kungs nāk ar daudz tūkstošiem Savu svēto.” Mums nav atļauts domāt, ka apustuļi ir kļūdījušies, izsakot šo pasludinājumu. Lai gan viņi sludināja: “Tas Kungs ir tuvu!” viņi labi zināja, ka Kristus atgriešanās var notikt arī pēc tūkstošiem gadu. Kad, piemēram, Pēteris runāja par to, ka Kristus atgriešanās ir “tuvu”, viņš piebilda: “Bet to vien turiet vērā, mīļie, ka viena diena Tam Kungam ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena.” [2.Pēt.3:8] Un svētais Pāvils teica: “Lai neviens jūs nemaldina ne šādā, ne tādā veidā: jo papriekš jānāk atkrišanai un atklāti jāparādās grēka cilvēkam, pazušanas dēlam.” [2.Tes.2:3]

Kā tad apustuļi varēja tik skaidri runāt par to, ka tuvojas pasaules gals? Viņi nerunāja cilvēku, bet Dieva valodā. Pēc Dieva laika rēķina, beigas vienmēr ir tuvu, pat ja pēc mūsu laika noteikšanas veida tās ir tūkstošiem gadu attālumā. Dievs vēlas, lai Viņa kalpi, kristieši, vienmēr teiktu: “Tas Kungs ir tuvu!” Un lai katrs būtu gatavs Viņu satikt, ja Viņš nāktu šodien. Mums jādzīvo katra diena tā, it kā tā būtu pēdējā pasaules diena. Pēdējās dienas atnākšana vēl var kavēties ilgu laiku, jo mēs to dienu nezinām; bet tā tikpat viegli var mūs pārsteigt ar visām savām šausmām jau pirms nākamā saulrieta.

Tāpēc visi patiesie Tā Kunga pravieši vienmēr ir sludinājuši Viņa tuvumu. Mārtiņš Luters, būdams labs sargs, nepārtraukti par to sludināja guļošajiem kristiešiem. Visi šķīstie skolotāji ir darījuši tāpat. Gluži kā visa mūsu Baznīca ir dziedājusi cauri gadsimtiem:

Pasaule ir ļoti ļauna,
Esi prātīgs, esi modrs,
Soģis ir pie vārtiem;
Laiks jau iet uz beigām;
Soģis nāk ar žēlastību,
Soģis nāk ar spēku,
lai ļaunums beigtu pastāvēt,
Lai kronēts taptu labais. Āmen.