Skip to content
9. jūlijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

249. Kāda ir mūžīgā dzīvošana?

  • Sākums
  • “Dāvanu saraksti”
  • e-raksti

“Dāvanu saraksti”

Kurts E. Markvarts
Noklausies šo e-publikāciju

“Dāvanu” sistematizētāji parasti atsaucas uz trim lielākajiem “dāvanu sarakstiem” Jaunajā Derībā – Rom.12:6-8; 1.Kor.12 un Ef.4:11.

"Dāvanu saraksti"


Sāksim ar Vēstules efeziešiem tekstu, salīdzinot to ar tipisku “garīgo dāvanu” definīciju:

Garīgās dāvanas ir ikvienam Kristus miesas loceklim raksturīgas īpašības, kuras Svētais Gars dāvājis saskaņā ar Dieva žēlastību, lai tās tiktu lietotas Kristus miesā.

Uzreiz piebildīsim, ka Vēstulē efeziešiem uzskaitītās nebūt nav kādas personīgas īpašības. Gluži otrādi – te ir runa par to, ka Kristus ir devis draudzei apustuļus, praviešus, evaņģēlistus, ganus un mācītājus, citiem vārdiem – Evaņģēlija kalpotājus! Pat Vāgneram nākas to atzīt:

Kāds varētu norādīt, ka uzskaitījums Ef.4 ir nedaudz atšķirīgs no abiem pārējiem un drīzāk runā par amatiem nevis par dāvanām kā tādām. Tā tas ir.. Parasti šie ļaudis tiek iecelti amatā ar publisku roku uzlikšanu. Mūsdienu valodā viņi, iespējams, tiktu dēvēti par “garīdzniecību” vai baznīcas štata darbiniekiem.

Bet, ja jau nākas atzīt, ka šajā tekstā nav runa par “garīgajām dāvanām” tādā nozīmē, kā tās tiek definētas, tad kāpēc gan braši turpināt, izliekoties, ka tas tā ir?*

Tālāk aplūkosim Rom.12:6-8. Tāpat kā dažādiem miesas locekļiem (Rom.12:4), arī kristiešiem pienākas savstarpēji kalpot dažādajos amatos, kas tiem uzticēti. Dievs, protams, sagatavo savus kalpus kalpošanai, tomēr šīs Rakstu vietas tēma ir pats darbs un uzdevums (πρᾶξιν, Rom.12:4), nevis spējas vai noslieces, kuras cilvēkam būtu jācenšas izmantot. Ja nu kādam ir uzticēts pravieša amats, tad lai viņš to realizē “saskaņā ar ticības mēru” (Rom.12:6). Nepārprotami šeit ir runa par tādiem pašiem publiskiem Evaņģēlija kalpotājiem, kādi ir arī Ef.4:11 minētie “pravieši”. Šāda pravietošana ir atkarīga no tiešas dievišķas atklāsmes, un praviešu amats bija tieša un nepastarpināta Dieva izvēle, tas nepiederēja pie tiem amatiem, kuros baznīca kā starpniece varēja kādu aicināt.

Tālāk, ja kādam uzticēta diakona kalpošana (διακονία), tad viņš vai viņa kalpo citiem kā diakons
vai diakone (tāpat kā Foiba, Rom.16:1; sal. ar Ap.d.6:1-6).** Šajā uzskaitījumā minētas ne vien attiecīgās darbošanās, bet arī personas – tas, kurš māca, tas, kurš pamudina utt. Ir skaidrs, ka šeit minētais “tas, kurš māca”, pieder pie tiem pašiem Ef.4:11 minētajiem mācītājiem. Vispārliecinošākais arguments pret pieņēmumu, ka “dāvana ir raksturīga īpašība”, varētu būt Rom.12:8 minētais “vadītājs” jeb “valdītājs” (προϊστάμενος). Būtu absurdi iedomāties, ka Pāvils to domājis apmēram šādā garā: “Ja jums piemīt spējas vadīt vai valdīt, tad enerģiski sapulcējiet kādus, kurus jūs varētu vadīt!” Ir acīmredzams, ka Pāvils te domājis: “Ja jūs esat iecelts par vadītāju jeb valdītāju (domājams – mācītāja, bīskapa amatā), tad dariet šo darbu no visas sirds.” Tas pats attiecas arī uz vēl diviem Rom.12:8 minētajiem pienākumiem – “devēju” (iespējams, cilvēks, kas palīdz trūcīgajiem baznīcas locekļiem) un “žēlastības darbu darītāju” (iespējams, palīdzot trūkumcietējiem, kuri nav baznīcas locekļi). Būtu pilnīgi aplami uzdot sev jautājumu: “Kas man patiktu labāk – mācīt, vadīt vai dot? Vai man ir attiecīgās dāvanas jeb spējas? Kādu amatu baznīcā man vajadzētu censties ieņemt, lai liktu šīs spējas lietā?”*** Īstais jautājums būtu: “Kā es vislabāk un uzticamāk varētu kalpot kopējam labumam tajā amatā vai pienākumā, kurš man uzticēts?”


* – Vāgners apgalvo, ka “nav svarīgi, kā sauc amatu, – cilvēkam, kas ir aicināts vai ordinēts, vai pilnvarots šo amatu veikt, ir jābūt tam piemērotam, pamatojoties uz konkrētām garīgām dāvanām, kuras Dievs viņam vai viņai piešķīris. Apustuļiem ir jābūt apustuļa dāvanām, praviešiem – pravietošanas un tā tālāk”. Tomēr tekstā pavisam noteikti NAV runa par “dāvanām kā tādām”, tāpēc arī šādu dāvanu eksistence ir izdomājums. Tālāk Vāgners runā par to, ka ikvienam jāveic savs uzdevums, pat ja nav šo “dāvanu”, un ka “ne katram, kam ir mācītāja amats, ir nepieciešamas mācītāja dāvanas, turklāt daudzi vīrieši un sievietes ar mācītāja dāvanām nav oficiāli iecelti baznīcas štata darbinieki un tādējādi ir bez mācītāja amata”. Sludināšana nav minēta pie īpašajām “dāvanām”, un tai nebūtu piešķirama lielāka nozīme, kā, piemēram, “filmu uzņemšanai” vai “radio pārraides veidošanai”. Autors mums pavēsta, ka Robertam Šulleram, “tāpat kā vairumam superbaznīcas mācītāju, nav mācītāja dāvanu” [šo trūkumu aizpilda mācītāji laji]. Toties viņam ir kas daudz labāks – ticības dāvana, t.i., vīzija, kas radīja “Kristāla katedrāli” Gārdengrovā, Kalifornijā. Šī dāvana ir arī “Ralfam Vinteram, Bilam Braitam, Oralam Robertam, Kameronam Taunsendam un Čo Jongi, kuri savu ticības dāvanu bieži vien ir publiski apliecinājuši ar daudzus miljonus dolāru vērtiem projektiem”. Tiešām fantāzija te lielā mērā ir aizstājusi Jauno Derību.

** – Vācu kritiskais Rakstu pētnieks H. Līcmanis uzskatīja, ka vārds διακονία (kalpošana) Rom.12:7 jau lietots “kā specifisks jēdziens, apzīmējot diakona amatu”.

*** – Vāgners, kurš raksta ar apburošu pašironiju un asprātību, godprātīgi piemin Dallasas profesora Džīna Getca iebildumus “dāvanu” sistematizācijas sakarā – Getcs esot mainījis savas domas par “dāvanām”, kad kādu dienu pār viņu “pēkšņi nākusi apskaidrība”, ka nevienā no “dāvanu sarakstiem” “mēs neatrodam nekādu pamudinājumu, lai atsevišķi kristieši dzītos pēc garīgajām dāvanām vai censtos iegūt tās sev”. Vāgners uz to nesniedz pārliecinošu atbildi, viņš pat piebilst, ka pamudinājums “kārot” jeb “vēlēties” kādas noteiktas dāvanas (1.Kor.12:31 un 1.Kor.14:1) nav vis domāts atsevišķiem kristiešiem, “bet attiecas uz visu Korintas draudzi kopumā”.

Tēmas: Baznīcas izaugsme diakona amats Evaņģēlija kalpotāji garīgās dāvanas Kristāla katedrāle Kristus miesas locekļi personīgas īpašības superbaznīcas mācītājs

Continue Reading

« Liturģiskā kustība luteriskajā baznīcā
Ticība kā pasīvs akts jeb pasīvs instruments »
                       

Ieskaties

Popularitāte bez izdabāšanas
Jums nav izvēles
Kā iespējams patikt Dievam un priecāties par dzīvi?
Svētā Kristība: Zīmes

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kāpēc kristieši mēdz pazaudēt ticību Kāpēc kristieši mēdz pazaudēt ticību
    • e-refleksijas

    Kāpēc kristieši mēdz pazaudēt ticību

  • Pēc Dieva pavēles Pēc Dieva pavēles
    • e-apceres

    Pēc Dieva pavēles

  • Brālīgas mīlestības augļi Brālīgas mīlestības augļi
    • e-apceres

    Brālīgas mīlestības augļi

  • dieva-zelastiba-nepazist-robezasdieva-zelastiba-nepazist-robezas Dieva žēlastība nepazīst robežas
    • e-sprediķi

    Dieva žēlastība nepazīst robežas

  • Visfilozofiskākais Dieva esamības pierādījums Visfilozofiskākais Dieva esamības pierādījums
    • e-raksti

    Visfilozofiskākais Dieva esamības pierādījums

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Žēlastības dāvanas
  • Kādas ir žēlastības dāvanas, kuras Dievs dod vienmēr un visur savai draudzei?
  • Jums kalpoju ar savām dāvanām
  • Pentakostāļu specifika
  • Kristietim piederošo dāvanu pareiza izmantošana
  • Meklējot autoritāti
  • Sargiet laulības dāvanu

Pēdējie komentāri

  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Reliģiskais skeitbords

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025