Ar pateicību par mazumu

Ar pateicību kristīgajā kopībā ir tāpat kā kristīgajā dzīvē vispār. Tikai tas, kurš pateicas par mazumu, saņem arī lielas lietas.

Mēs traucējam Dievam dāvināt mums lielas garīgas dāvanas, kuras Viņš mums jau ir sagatavojis, ja nepateicamies par ikdienišķajām dāvanām. Mēs domājam, ka nedrīkstam apmierināties ar mums doto garīgās atziņas, pieredzes un mīlestības mazumiņu un ka mums vienmēr jākāro pēc lielām dāvanām. Mēs sevi apsūdzam par to, ka mums trūkst lielas noteiktības, spēcīgas ticības, bagātīgas pieredzes, kādu Dievs dāvājis citiem kristiešiem, un iedomājamies, ka šādas sūdzības ir dievbijīgas.

Ja mēs katru dienu nesakām paldies par to kristīgo kopību, kurā Viņš mūs ir licis, pat tad, ja tajā nav jūtama liela pieredze un manāmas bagātības, tikai daudz vājuma, mazticības, grūtību, tad mēs Viņam traucējam audzēt mūsu kopienu saskaņā ar to lielumu un bagātību, kuru Jēzus Kristus mums visiem jau sagatavojis.