Tas Kungs nāks

“Un Tas Kungs nonāca, lai apraudzītu pilsētu un torni, ko cilvēku bērni cēla.” [1.Moz.11:5]

Pretstatā mūsu vājumam un bezdievju spēkam, Raksti liecina, ka Dievs beidzot nāks, piemeklēs viņus, atdarīs viņu acis, ausis un muti. Dievbijīgie – lai arī vāji – tam tic, turpretī bezdievji vēl jo drošāk atstāj šo brīdinājumu neievērotu.

Un šis piemērs mums kalpo arī, lai mēs no tā mācītos, ka, jo ilgāk Dievs klusējot pacieš elku kalpošanu un citus grēkus, jo nepanesamāka būs Viņa dusmība, kad tā beidzot atklāsies. Tādēļ mums jāuzskata par lielu Dieva žēlastību tas, ka Viņš neatstāj mūsu grēkus nesodītus pārlieku ilgu laiku.

Tā arī Psalms 30:6 mudina Baznīcu pateikties Dievam par to, ka Viņa dusmība ilgst tikai īsu brīdi, un Viņam ir prieks par dzīvību. Dāvids saka: “Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu.” Un Ps.89:31–33: “Ja viņa dēli atmetīs Manu bauslību un nestaigās pēc Maniem likumiem, ja viņi neturēs svētus Manus noteikumus un nepildīs Manus baušļus, tad Es piemeklēšu viņu pārkāpumus ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem.” Tādēļ tās ir žēlastības pilnas dusmas, kad sods nekavējas un attur mūs no grēka.