Vecāku nepaklausības sekas

Jā, cik gan bieži cilvēkam jāpiedzīvo burtisks Svēto Rakstu piepildījums: “Acs, kas nievā tēvu un neatzīst par nepieciešamu paklausīt mātei, ir jāizknābj kraukļiem upes malā un jāaprij jauniem ērgļiem” (Sal.pam.30:17). Proti, dumpīgs un bezdievīgs dēls vai nu nonāk kā kareivis karaklausībā un beidz savu dzīvi kaujas laukā, vai arī savā neizsīkstošajā ļaunuma saņem spriedumu kādā soda izpildes vietā.

Nereti notiek tā, kā saka Mārtiņš Luters:

Ja tu negribi klausīt tēvam un mātei vai pieņemt, ka tie tevi audzina, tad reiz tev vajadzēs klausīt bendem, un, ja tu neklausīsi viņam, tad vajadzēs klausīt kaulainajai, tas ir, nāvei… No kurienes rodas visi tie nelieši, kuri ik dienas jākar, jāvelk uz moku rata vai kuriem jā nocērt galva, ja ne no nepaklausības, negribēšanas ļaut Dievam sevi audzināt ar labu?

Kas nenāk pie prāta, bet nekrietni un vieglprātīgi nicina savus mīļos vecākus, skolotājus, mācītājus, kā arī neņem vērā citu dzīvē pieredzējušu cilvēku padomu, to varenais Dievs savaldīs daudz bargākā veidā. Dievs joprojām valda par cilvēkiem! Taču patlaban Viņš ir devis mums vecākus, saimniekus, mācītājus un skolotājus kā Savus pārstāvjus un pārvaldniekus. Ja neklausīsim, kā Dievs caur tiem runā, tad beigu beigās mums būs jāmācās no smaga posta. Vai mums patīk tas, vai ne, tomēr Dievs Savus vārdus piepildīs.

Ja cienīsi un paklausīsi savus priekšstāvjus, tu saņemsi bagātīgu algu un svētību, bet, viņiem neklausīdams, tu nespēsi atrast sev vietu un Viņš tevi allaž atradis un sūtīs tev nelaimi, nāvi un lāstu! Kā raksta Mārtiņs Luters:

Tomēr Dieva vārds un bauslis tiek nicināts, it kā to būtu devis kāds niekkalbis! Tāpēc paraudzīsimies, vai tu būsi tas vīrs, kas spēj pastāvēt pret Viņu! Vai tiešām tev šķiet, ka Dievam ir jelkādas grūtības taisnīgi atmaksāt? Labāk dzīvot ar Dieva labvēlību, mieru un laimi nekā krist Viņa nežēlastībā un nelaime.

Tomēr, ak vai! Mēs dzīvojam laikā, kas nevēlas dzirdēt un saprast ceturto bausli. Tā ir mūsu laikmeta posta zīme, ka senā kristīgā cieņa pret varu un autoritāti, vecākiem, saimniekiem un valdniekiem šodien ir kļuvusi sveša. Tā top nievāta un nicināta kā nederīga, jo ikviens pats vēlas būt kungs, nevienu negodāt, bet darīt visu pēc saviem ieskatiem, tāpēc ka nelaimīgās brīvības alkas ir saindējušas it visas attiecības! Tas katrā ziņā ir aizvien pieaugošās necieņas un bezdievības auglis, ko atnesis nicinājums pret Dieva vārdu, kad cilvēki sava aicinājumā vairs nevadās pēc baušļa, bet rīkojas patvaļīgi. Šeit rosās jau pieminētais atbrīvošanās un visatļautības gars. Šis vispārējais laikmeta gars savā varā pārņem praktiski visus cilvēkus – daļēji arī ticīgus cilvēkus, kas vēlāk viņos rada daudz ciešanu. Kas prātīgs, lai pielūko un uzmanās!

Nav šaubu, ka Dieva kārtība cilvēkam ir tā labākā un drošākā, ja vien cilvēks to ievēro. Turpretī pieminētais negantais un nekrietnais nepaklausības gars nav no Dieva, jo Tas Kungs pavēl godāt vecākus, valdību, skolotājus, mācītājus, saimniekus, vecākus ļaudis, – ne tikai labos un lēnprātīgos, izglītotos un nevainojamos, bet arī ļaunos.

Raksturīgu piemēru var lasīt Apustuļu darbu grāmatas 23. nodaļā. Kad apustulis Pāvils bija priesteru padomes tiesā Jeruzalemē, tie, kas ap viņu stāvēja, pēc augstā priestera pavēles sita viņam pa muti. Pāvils sacīja: “Dievs tevi sitīs, tu nobalsinātā siena; tu še sēdi mani tiesāt pēc likuma un pavēli mani sist pret likumu?” Bet, kad Pāvilam paskaidroja, ka tas bijis augstais priesteris, kas viņu uzrunājis, tad ievēro, ka apustulis atbildēja: “Es nezināju, brāļi, ka tas ir augstais priesteris; jo ir rakstīts: sargies ļaunu runāt par savas tautas valdnieku.” Ar tādu lielu piesardzību Pāvils izturējās pret tik necienīgu augsto priesteri un darīja to tikai Dieva vārda un kārtības labad.

Tas pats apustulis raksta savam līdzstrādniekam, mācītājam Timotejam. kā viņam ir jāpārmāca nekārtīgie, proti: “Vecāku vīru nerāj, bet pamāci laipni kā tēvu..” (1.Tim.5:1). Līdzīgi māca apustulis Pēteris, ka vecumam jāizrāda atbilstoša cieņa – “..jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem..” (1.Pēt.5:5). No ta visa mēs varam secināt, ka šis negantais gars vienmēr ir pretojies Tā Kunga vārdiem. Tomēr, kas vēlas vadīties pēc Dieva vārdiem, tam cītīgi tie arvien ir jāpatur savu acu priekšā.