Ceturtā baušļa lāsts vai apsolījums

Nav nekādu šaubu, ka Dievs Savos solījumos neviļ un īpaša šīs zemes svētība un laime vienmēr pavadīs labu attieksmi pret savu tēvu un mati un laicīgu vecāku vārda nesējiem. Jā, to tu baudīsi, pat ja netici Kristum un paliec bez glābšanas.

Sīrahs skaidri un gaiši saka, ka, godājot tēvu un māti, tev labi klāsies, pat ja tu būtu grēcinieks, t. i., Dieva priekšā bezdievīgs cilvēks, kas izaicina Dieva lāstu. Ja esi labs bērns, kas arvien godā savu tēvu un māti un šā amata nesējus, tev šajā dzīvē labi klāsies. Turpretī, būdams saviem vecākiem slikts bērns, saviem priekšniekiem slikts padotais un tos negodājot, tu šajā dzīve vari rēķināties ar smagām problēmām un lielu pretestību – pat ja tu dzīvosi ar patiesu atgriešanos un ticību mūžīgai dzīvei. Tāda ir Dieva gudrā un taisnīgā valdīšana šeit, virs zemes, ko apliecina jau minētās un daudzas citas Svēto Rakstu vietas, kā arī daudzi zīmīgi dzīves piemēri, kas likti mūsu acu priekšā.

Daļai cilvēku laicīgas labklājības iekļaušana ceturtajā bauslī varētu šķist pavisam dabiska, tāpat kā daudzas nelaimes, nemiers, mokas un arī, iespējams, pāragra nāve dabiski izriet no nepaklausības ceturtajam bauslim. Kur neviens negrib pakļauties un paklausīt, bet visi vēlas valdīt un īstenot savu gribu, tur vienmēr notiks cīņas, šķelšanās, savstarpējs naids un viss no tā izrietošais ļaunums. Iedomāsimies namu, kur bērni nostājas pret vecākiem, kalpi pret saimniekiem un kur neviens vairs negrib paklausīt. Cik gan liela tur būs postaža un cīņas, un viss nams kļūs par nemiera un nelaimju perēkli!

Līdzīgi tas notiek, kad visā zemē cilvēkos iedegas dumpības un nemiera gars pret pastāvošo kārtību. Tur viens otru nežēlīgi vajās un centīsies nogrūst mala. Turpretī, kur cilvēki pazemīgi pakļausies Dieva Tā Kunga valdīšanai, kas notiek ar vecāku un pastāvošās varas starpniecību, un ikviens rūpēsies par saviem pienākumiem Dieva dotajā vietā un aicinājumā, tur plauks un ziedēs bagātīgs miers, svētība un labklājība. Tādām attiecībām mēs atradīsim ari zināmus dabiskus iemeslus, jo šīs emes labklājība ir cieši saistīta ar ceturtā baušļa ievērošanu.

Taču tie, kas tur nesaskata neko citu kā vien dabiskus iemeslus, ir neprātīgāki par pagāniem. Jo ar šo kārtību Dievs mājo mūsu vidū, ar to gādā, rūpējas un vada Savus bērnus, ka neviens zvirbulis nekrīt zemē bez Viņa ziņas. Kur Dievs dod bausli un tam pievieno vēl apsolījumu un atbilstošus draudus, tur katrā ziņā ir jābūt kaut kam vairāk nekā tikai dabiskām likumsakarībām. Te atklājas Dieva tiesa un lēmums, kas laicīgu labumu piešķir tiem, kas tēvu un māti goda, bet lāstu tiem, kas šo bausli pārkāpj.

Kaut nedaudz šai pasaulē pieredzējis cilvēks būs noteikti redzējis zīmīgus piemērus un pierādījumus, ka ir kāda pārdabiska kārtība, kas līdz galam nav izprotama. Dievs noslēpumaini valda pār cilvēku likteņiem. Cilvēks dažkārt to nespēj novērtēt, jo laicīgu labklājību ir saņēmis, pateicoties iedzimtām dāvanām vai citiem dabiskiem iemesliem, taču arī tā izpaužas Dieva vadība.

Bet ja kāds, piemēram, ne tik apdāvināts cilvēks, kam nav īpašu pasaulīgu talantu, spēj sagādāt sev laicīgu labklājību, kļūt laimīgs un veiksmīgs tikai ar īpašas dievišķas svētības un vadības palīdzību, tad ikviens cilvēks par to brīnās un runā kā par Dieva svētību vai lāstu. Jo vienlaikus kāda spēcīgāka un talantīgāka personība ar daudz lielākām dāvanām sastop nemitīgu pretestību un nelaimes vai arī Dievs liek viņa labklājībai izkust un izzust, kā pravietis saka – viņa nauda krīt caurā kabatā.

Tieši tad cilvēka acīm un prātam skaidri atklājas, ka abos gadījumos galvenais iemesls ir bijusi viņu attieksme pret vecākiem: te piepildījies ceturtā baušļa lāsts vai apsolījums, kas laicīgo labklājību saista ar mūsu attieksmi pret vecākiem!

Šis Dieva spriedums pauž vecāku svētību saskaņā ar Svēto Rakstu vārdiem: “Bērniem namu uzceļ tēva svētība, bet mātes lāsts izceļ ar pamatiem” (Sir.3:9). Kāds svētīgs mācītājs ir sacījis:

Klusi un neuzkrītoši, tomēr vareni un brīnišķīgi caur cilvēku likteņiem vijas kas neizprotams. Dažkārt tas šķietami zūd, bet tad pēkšņi atkal izgaismojas. Tas nav nekas cilvēcisks, bet gan pārdabiska dāvana, vecāku svētība.