Veiksme padarīta nekaitīga

Krustā sišana padara nekaitīgu domāšanu, kas vērsta uz veiksmi, jo noliedz tādu spriešanu.

Nedz veiksmīgo triumfs, nedz caurkritušo naids pret veiskmīgajiem nespēj tikt galā ar pasauli. Jēzus pavisam noteikti nav nedz vēstures veiksmīgo aizstāvis, nedz arī vada neveiksminieku sacelšanos pret veiksmīgajiem.

Viņu nenodarbina veiksme un neveiksme, bet labprātīga Dieva sprieduma pieņemšana. Tikai spriedumā ir izlīgums starp Dievu un cilvēkiem. Kristus Dieva tiesāto cilvēku, vai tas būtu veiksmīgs vai neveiksmīgs, paceļ pāri visai domāšanai, kas ir vērsta uz veiksmēm un neveiksmēm.

Dievs tiesā cilvēkus, jo tīrā mīlestībā vēlas, lai viņi varētu pastāvēt Dieva priekšā. Tas ir žēlastības spriedums, ko Dievs Kristū dāvā cilvēkiem. Par spīti veiksmīgajiem Dievs svētī sāpes, pazemību, izgāšanos, trūkumu, vientulību un izmisumu Kristus krustā. Dieva “Jā” Krustā ir spriedums pār veiksmīgajiem.

Bet neveiksmīgajiem ir jāsaprot, ka viņiem Dieva priekšā ļauj stāvēt nevis viņu veiksmes trūkums vai viņu atstumto stāvoklis kā tāds, bet gan vienīgi dievišķās mīlestības sprieduma akceptēšana.

Tas ir Dieva valdīšanas noslēpums, ka tas pats krusts, kas ir zīme Kristus zaudējumam pasaulē, var kļūt par vēsturisku veiksmi.