Dieva vārda nepareiza lietošana

Tev nebūs Dieva, sava Kunga, vārdu nelietīgi valkāt, jo Dievs to nepametis nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.

Tas nozīme, ka “mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka pie Viņa vārda ne lādam, ne zvēram, ne buram, ne melojam, ne viļam, bet to visās bēdās piesaucam, lūdzam, teicam un slavējam.” (Mārtiņš Luters)

Pirmkārt, šis bauslis mūs sargā no Dieva vārda nepareizas lietošanas.

Vai jums ir nācies dzirdēt cilvēkus izsaucamies: “Ak, Dievs, aizmirsu atslēgas mājās!”

Vai mēs domājam, ko runājam? Kāda Dievam ir daļa gar mūsu aizmāršību? Protams, nekāda! Šādi un līdzīgi lietot Dieva vārdu nedrīkst. Dievs saka, ka Viņš to nepametis nesodītu. No cik daudz kā mēs būtu pasargāti, ja mācītos valdīt savu muti!

Tāpat cilvēki bieži mēdz teikt viens otram: “Ej tu uz elli!” Tā tiek grēkots pret pirmo un otro bausli, jo tikai Dievam ir vara kādu iemest ellē. Tāda vara nav nevienam cilvēkam, nedz ari velnam. Mēs nevaram likt ar savu muti Dievam darīt to, ko mēs nezinām, vai Viņš darīs vai ne.

Cilvēki dažkārt arī vieglprātīgi zvērē viens otram, nemaz nedomādami zvērestu turēt. Arī to Dievs ir aizliedzis otrajā bauslī. Mēs nedrīkstam piesaukt Dievu, lai kādu piekrāptu.

Taču ir gadījumi, kad zvērests ir vajadzīgs, piemēram, ordinācijas solījums ir tas, kas saista mācītāju pie patiesas mācības sludināšanas. Laulības solījums savukārt saista laulāto pie sava laulātă drauga utt.

Vēl šajā bausli Dievs mūs brīdina no nešķisto spēku piesaukšanas, tas ir, no buršanas, zīlēšanas, spiritisma un citām okultām lietām. Cilvēks nevar paredzēt nākotni, tāpēc pat tad, ja mēs redzam akmeni krītam uz kāda galvas, mēs ne drīkstam paredzēt sekas, jo Dievs un eņģeļi var pasargāt cilvēku un izjaukt velna un ļauno garu darbu. Sātans un viņa eņģeļi šādā veidā cenšas iegūt varu pār cilvēkiem, īpaši izplatīts šādas viltības veids ir astroloģija.

Visļaunākais veids, kā Dieva vārdu lietot nepareizi, – ir uzdot par Dieva vārdu to, kas tāds nemaz nav. Tādas, piemēram, ir dažādas cilvēku sagrozītas domas un idejas par Dievu. Tas attiecas ne tikai uz tiem, kurus pieviļam, bet arī uz mums pašiem. Tāpēc jāsargās no tā, par ko mēs neesam pārliecināti un jāpārbauda, vai tas ir no Dieva. Īpaši slikti, ja baznīcā kāds sludina to, ko Dievs nemaz nav teicis.

Parasti Dieva vārdu cilvēki piesauc tad, kad viņu rīcība vai vārdi ir vismazāk ticami. Daudzas tantiņas, piemēram, saka, ka viņas dziedina tikai Dieva vārdā utt. No tā visa Dievs mūs grib pasargāt otrajā bauslī.

Otrkārt, šis bauslis māca kā Dieva vārds ir jālieto pareizi.

Ir daudz labu veidu, kā to darīt: pateicība, Dieva piesaukšana bēdās, Dieva slavēšana, kā arī tas, ka mēs pārbaudām visas lietas, vai tas saskan ar Dieva vārdu un vai nerīkojamies pēc savas gribas. Ja esam nolēmuši, ka mums kaut kas vajadzīgs, mums jālūdz Dievam padoms, nevis jārīkojas tikai pēc sava prāta. Ja mēs Viņa vārdu godājam, Viņam pateicamies visos priekos un piesaucam bēdās, tad Dievs šādu rīcību sola svētīt.