Skip to content
12. maijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

101. Kādas lietas pieder pie cilvēka dzīves kārtības, kad runājam par mantu?

  • Sākums
  • Grēku piedošanas ķīlas zīme
  • e-apceres

Grēku piedošanas ķīlas zīme

Karls F. V. Valters
Noklausies šo e-publikāciju

“Tāpēc zinait, brāļi, ka caur Viņu jums tiek sludināta grēku piedošana.” [Ap.d.13:38]

Grēku piedošanas ķīlas zīme

Norādījumi dievbijīgai un tikumīgai dzīvei ir katras reliģijas, izņemot kristietību, centrālā mācība. Tomēr Kristus Valstībā galvenā ir grēku piedošana. Lai visi cilvēki iegūtu šo piedošanu, Dieva Dēls kļuva par cilvēku un nomira pie krusta. Tas bija patiesais mērķis visam Viņa lielajam darbam uz zemes. Kad pateicoties Kristus dzīvei, ciešanām un Viņa nāvei visiem cilvēkiem tika izcīnīta visu viņu grēku piedošana, visiem Viņa pārējiem darbiem un iedibinājumiem nebija cita mērķa, kā tikai dot visiem cilvēkiem iespēju ticēt izcīnītajai grēku piedošanai.

Pirmkārt, Kristus lika pierakstīt Savu Evaņģēliju, un Viņš iedibināja svēto sludināšanas amatu, lai grēku piedošana varētu tikt sludināta Viņa vārdā visiem cilvēkiem visos laikos līdz pat Pastarajai dienai. Ikvienam, kas no sirds tic šai sludināšanai, viņa grēki tiek piedoti, kā to pasludina Dieva Vārds. Saskaņā ar Savu evaņģēliju, Dievs neprasa no mums nekādus darbus vai ciešanas, ar kuriem mums būtu jāizdzēš savi grēki vai pašiem jānopelna ar tiem piedošana. Dievs pats vēlas saņemt godu par mūsu dvēseles glābšanu un pestīšanu. Tāpēc Viņš vēlas mums dot visu par velti, bez mūsu nopelniem un neņemot vērā mūsu vērtīgumu, tikai no tīras žēlastības un žēlsirdības.

Un Kristus zina, cik ir grūti, kad esi apzinājies, cik lieli ir tavi grēki, Viņš zina, cik grūti tad ir ticēt, ka, neskatoties uz šiem taviem pārkāpumiem, tu tik un tā vari būt Dieva bērns un vari tikt uzņemts Viņa žēlastības Valstībā. Šī iemesla dēļ Kristus pievienoja Svēto Kristību Savam Vārdam kā zīmogu Savai vēstulei, Savai vēstij mums. Viņš pavēlēja Saviem sekotājiem: “Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā” [Mt.28:19], un Viņš saistīja un rotāja šo pavēli ar apsolījumu, ka tas, “Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts” [Mk.16:16]. Tādējādi Kristības Sakraments ir kā redzama ķīlas zīme, kas saskaņā ar Kristus gribu ir kopīga visiem cilvēkiem, kas saņem Viņa izcīnīto grēku piedošanu. Kad kristītais tic, viņš var teikt: “Ja Kristus kādu dienu gribētu mani nosodīt, Viņš to vairs nevar izdarīt, jo Viņš ir noslēdzis ar mani žēlastības derību un kā apstiprinājumu devis man Svētās Kristības ķīlu. Tas ir kā maksājums, ko Viņš ir veicis par manu pestīšanu. Es varu pie tā tverties jau šeit visos pārbaudījumos un šaubās, un vēlāk es to piesaukšu arī kādu dienu Viņa troņa priekšā.”

Lai mūsu ticībai vienmēr būtu vēl viena grēku piedošanas ķīlas zīme, Kristus ieviesa arī Savu Svēto Vakarēdienu. Šis Sakraments sniedz vēl vienu atbalstu mūsu ticībai, lai tā varētu palikt stingra, lai nesvārstītos un nesamazinātos. Ikviens, kurš ir devies pie Svētā Vakarēdiena, var teikt: “Kā lai es vēl šaubos, jautājot, vai man ir daļa pie Kristus veiktās pasaules izpirkšanas un vai man mani grēki ir piedoti? Kristus ir devis man iespēju būt līdzdalīgam Viņa miesā, ko Viņš nodeva Dievam pie krusta kā upuri par pasaules grēkiem, un Viņš ir devis man dzert asinis, kas plūda uz Golgātu, lai tiktu izcīnīta vispārēja grēku piedošana! Ko vēl Kristus varētu darīt, lai pārliecinātu mani, ka es piederu tiem, par kuriem Viņš ir apžēlojies? Šeit ir jāpazūd visām šaubām.”

Kristus ir gādājis par saviem atpestītajiem ne tikai nepieciešamības dēļ, lai viņi varētu ticēt savu grēku piedošanai. Papildus tam, Viņš tos patiesi ir apbēris ar savas žēlastības ķīlas zīmēm. Viņš ir paveicis daudz vairāk kā cilvēka sirds varētu prasīt un saprast. Tieši tā, kā Svētie Raksti apliecina, sakot, ka Viņš ir pierādījis, ka ir bagāts žēlsirdībā.

Visbeidzot, Viņš savai Baznīcai ir devis spēku un varu teikt ikvienam grēciniekam Jēzus vārdā: “Ņemies drošu prātu, dēls, tev tavi grēki ir piedoti.” [Mt.9:2] Kristus ir apsolījis, ka šāda absolūcija, kas tiek pasludināta Viņa vārdā uz zemes, būs spēkā arī Viņa priekšā Debesīs, un ka Viņš to apstiprinās arī Pēdējā dienā.

Tēmas: 19. svētdienā pēc Trīsvienības svētkiem 20. svētdiena pēc Vasarsvētkiem absolūcija Divdesmitā svētdiena pēc Vasarsvētkiem grēku piedošana ķīlas zīme Svētā Kristība Svētais Vakarēdiens žēlastības derība

Continue Reading

« Bēdas vērstas priekā
Grēks ir durvju priekšā »
                       

Ieskaties

Kristieši gaida pasaules bojāeju
Ticības atjaunošanas svētkos
Par tuvojošos pasaules galu
Dažādas idejas par pestīšanas ceļu

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kāpēc tik svarīgi izvairīties no viltus skolotājiem? Kāpēc tik svarīgi izvairīties no viltus skolotājiem?
    • e-apceres

    Kāpēc tik svarīgi izvairīties no viltus skolotājiem?

  • Garīgās garlaicības problēma baznīcās Garīgās garlaicības problēma baznīcās
    • e-ziņas

    Garīgās garlaicības problēma baznīcās

  • Kalāma arguments Kalāma arguments
    • e-raksti

    Kalāma arguments

  • Meklējot autoritāti Meklējot autoritāti
    • e-apceres

    Meklējot autoritāti

  • Paļāvības pilnais dievbērnības gars Paļāvības pilnais dievbērnības gars
    • e-refleksijas

    Paļāvības pilnais dievbērnības gars

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Grēku piedošana
  • Kādēļ es apliecinu: “Es ticu uz grēku piedošanu”?
  • Grēku nožēlošana ir cieši saistīta ar Kristību un Svēto Vakarēdienu
  • Vai liekulis var saņemt grēku piedošanu?
  • Uz ko Dieva dotā grēku piedošana mudina mūs, un par ko tā mums atgādina?
  • Grēksūdze ir cieši saistīta ar ticību
  • Par kristiešu cīņu ar grēku un Dieva piedošanas robeža

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”
  • Janis Karklins: “Visi itkā cīnās pret maldiem..:)”
  • Roberto: “interesanti kāpēc cīnītājs pret maldiem vairs nav Lutera Akadēmijas mācības spēks, bet maldinātājs ir?”
  • Janis Karklins: “Varbūt kāds aizdomāsies, bet te jau jāsaka par tiem maldinātājiem, kā spļauj tā ir..bet nu baznīca kalnā to tik kultivē…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Dievišķā dzira
Dievišķā dzira

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025