Sabata dienas svētīšana

Trešajā bauslī 2.Moz.20:8 Dievs pavēl, lai visi Viņa bērni svētītu sabata dienu.

Luters trešā baušļa skaidrojumā raksta:

Kad Dieva vārds tiek lietots, uzklausīts, lasīts vai pārdomāts, – caur šo Vārdu tiek svētīts cilvēks, diena un darbs, – ne ārēja darba, bet Vārda dēļ, kas mūsu visus dara svētus.

“Es esmu Tas Kungs, kas dara jūs svētus.” (3.Moz.22:32)

Daudziem varētu izklausīties pārāk radikāli, pat šokējoši Lutera teiktais, ka sabata dienas svētīšana, par ko Dievs runā Savā vārdā, nav tas, ko mēs darām sabatā, bet gan tas, ko Dievs dara mūsos ar pasludināto un mācīto dzīvo Dieva vārdu. Luters arī māca:

Tādējādi viss ir pilnīgi atkarīgs no tā, vai mēs svētām dienu. Tas ir daudz svarīgāk, nekā to svinēt. Jo Dievs taču nesaka: “Jums ir jāsvin svētā diena jeb jāpadara tā par sabatu” – tas jau notiek pats no sevis. Nē, jums ir jāsvētī svētā diena jeb sabats. Viņš tās svētīšanu uzskata par daudz svarīgāku nekā svinēšanu. Un ja nu vajadzētu atteikties no vienas vai otras, vai arī tās nebūtu iespējams izpildīt, daudzkārt labāk būtu atteikties no svinēšanas, nevis svētīšanas. Jo bauslis daudz lielāku uzsvaru liek uz svētīšanu, un sabats nav iedibināts paša sabata dēļ, bet gan lai tas tiktu svētīts.