Vienīgi no žēlastības

Kristīgās dzīves iesākums un būtība ir rodama notikumā, ko Reformācija nosauca par grēcinieka attaisnošanu vienīgi no žēlastības.

Ieskatu kristīgajā dzīvē mums dod nevis tas, kas cilvēks ir pats par sevi, bet gan tas, kāds cilvēks ir šajā notikumā. Viss cilvēka dzīves garums un platums tiek koncentrēts šajā vienā punktā un mirklī. Visa dzīve ir ieskauta šajā notikumā.

Kas šeit notiek?

Kaut kas tik maksimāls, ko nevar satvert nedz ar to, kas mēs esam, darām vai ciešam. Tumšo cilvēka dzīves tuneli, kas bija aizgruvis no iekšpuses un ārpuses, kas veda arvien dziļākā bezdibenī, un no kura nebija nekādas izejas, ar lielu spēku atrāva Dieva Vārds.

Šajā glābjošajā gaismā cilvēki pirmo reizi atpazīst Dievu un savus tuvākos. Agrākās dzīves labirints ir sagruvis. Viņi ir atbrīvoti Dievam un viens otram. Cilvēki atskārst, ka ir Dievs, kas viņus mīl un pieņem, ka līdzas viņiem stāv arī citi, kurus Dievs mīl tāpat kā viņus, kā arī, ka Trīsvienīgajā Dievā ir nākotne un Dieva draudzes kopienā, kurā ikviens tic, mīl un cer. Visas dzīves pagātne un nākotne saplūst Dieva klātbūtnē.