Bez vārdiem

Nākamajā rītā pēc artilērijas apšaudes daudzi nāca pie manis pēc mierinājuma. Bet es baidos, ka esmu slikts mierinātājs.

Es protu pareizi uzklausīt, bet man vienmēr ir grūti kaut ko pasacīt. Bet, iespējams, tieši tas, ka cilvēks jautā par kādām konkrētām lietām, palīdz uzminēt, kas ir par lietu. Manuprāt, patiesībā svarīgāk par mierinošiem vārdiem ir būt otram līdzās viņa nelaimē.

Man nesimpatizē stūrgalvīgie centieni aizskaidrot projām nelaimes, jo šādi mierinātāji panāk pretējo efektu.

Tādēļ es neko necenšos izskaidrot. Es to uzskatu par pareizo sākumu. Un, lai gan tas ir tikai sākums, es ļoti reti tieku tālāk.

Reizēm man liekas, ka īstam diskomfortam ir jāielaužas tik pat negaidīti, kā nelaimei.