Alfabētiskā līdzība

“Iesākumā.” (1.Moz.1:1)

Vecās Derības pirmā vārda “iesākumā” – oriģinālā berešīt (בראשית) – pirmais burts bēt (ב) atgādina kvadrātu, kuram visas malas, izņemot vienu, ir noslēgtas. Tā kā senebreju teksts tiek lasīts no labās puses uz kreiso, tad atvērtā burta šķautne mūs ieved Svētajos Rakstos. Jūdu rabīniem šī burta forma šķita gluži kā alfabētiskā līdzība. Noslēgtās malas labajā, augšējā un apakšējā pusē norāda, kas bijis pirms radīšanas nav mūsu daļa. Tādējādi nav ko bāzt degunu lietās, kuras ir pāri mūsu saprašanai.

Uz kurieni mūsu debesu Tēvs liek vērsties? Uz visu, kas seko atvērtajai burta bēt malai. Tie ir kā vārti, caur kuriem mēs dodamies ceļojumā Svētajos Rakstos, “kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū“ (2.Tim.3:15). “Noslēpumainās lietas visas pieder Tam Kungam, mūsu Dievam” (5.Moz.29:29). Tā ir viņa daļa, bet – mūsējā? “Atklātās lietas mums” (5.Moz.29:29). Viņā atklātais Vārds. Viņa apsolījumi. Viņa evaņģēlijs. Kā psalmists saka: “Es netīkoju pēc lielām lietām, kas man būtu par augstām.” (Ps.131:1)

Bet tīkosim izzināt Kristu, “kurā apslēptas visas gudrības un atziņas bagātības.” (Kol.2:3) Mesijā un Viņa vārdos, Tēvs ir atklājis (Savu) žēlastību, darījis mums zināmu visu, ko vēlējies.

Ak, Kungs, “atdari man acis, lai es skaidri saredzu Tavas bauslības brīnuma darbus!” (Ps.119:18)