Skip to content
9. jūlijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

164. Ko tu par sevi apliecini pirmajā ticības loceklī?

  • Sākums
  • Svētdarīšana luteriskajā teoloģijā
  • e-raksti

Svētdarīšana luteriskajā teoloģijā

Deivids Skērs
Noklausies šo e-publikāciju

Viens no būtiskajiem luteriskās teoloģijas jautājumiem ir jautājums par svētdarīšanu, it īpaši – saistībā ar taisnošanu. Iesākot apskatīt šo tēmu, mums būtu jāaplūko svētdarīšana fundamentālajos luteriskās baznīcas rakstos, t.i., Augsburgas ticības apliecībā un Mārtiņa Lutera Mazajā katehismā, jo pat mūsdienās šie dokumenti, it īpaši otrais, luterāņiem joprojām kalpo kā formālais ievads luteriskajā mācībā par svētdarīšanu.

Svētdarīšana luteriskajā teoloģijā

Šajā rakstā svētdarīšana tiek definēta kā kristieša dzīve šajā pasaulē, t.i., labie darbi. Tas ir dogmatiskās teoloģijas definējums, nevis tradicionālajā nozīmē, kādā šis vārds tiek lietots Bībelē, kur tas apraksta vispārējo Gara darbību baznīcā, piem., sakramentus, atgriešanos no grēkiem, ticību un labos darbus.*

Pirmo reizi par labajiem darbiem Augsburgas ticības apliecībā tiek runāts artikulā par iedzimto grēku, kur tiek noraidīts pelagiāņu uzskats, ka labie darbi zināmā mērā palīdz grēciniekiem iegūt taisnošanu Dieva priekšā. šeit tiek teikts, ka mācība par labo darbu nozīmi grēcinieka taisnošanā ir necieņa pret Kristu, jo tā mazina Viņa nopelnu godību un novērš no tās cilvēku. Luteriskajā pieejā šī jautājuma risināšanā jau pašā sākumā pārsteidzoši ir tas, ka labo darbu nozīme pestīšanā netiek vienkārši atrisināta ar Bībeles citātu palīdzību un pat ne ar šaurākas tēmas, proti, taisnošanas, iztirzājuma palīdzību, ja nu vienīgi izmantojot to kā dalu no plašāka kristoloģiska jautājuma.

Nākamajā artikulā, kur ir runāts par kristoloģiju un kurš apkopo Apustuliskās un Nīkajas ticības apliecības formulējumus, savienojot tos ar taisnošanas mācību, tiek pieminēts tas, ka Kristus dara svētus tos, kas Viņam tic. Tas notiek, kad Svētais Gars nāk viņu sirdīs. Šeit tiek teikts, ka Gars valda, mierina un dod ticīgajiem dzīvību. Viņš arī aizsargā pret velnu un grēka varu. Ir skaidrs, ka labie darbi jeb svētdarīšana Augsburgas ticības apliecībā netiek definēti kā cilvēka darbi, bet gan kā Gara kopējais darbs kristiešos? Pret grēku cīnās nevis kristieši, bet gan Svētais Gars. Taču šeit pārsteidzoši ir tas, ka kristieša dzīve netiek izprasta kā dala no “trešā ticības locekļa”, ja mēs drīkstam šeit lietot šo frāzi, bet gan kā kristoloģijas daļa. Gars pieder Kristum un Gara darbs ir Kristus darbs. Kristus cīņu pret sātanu, kas ir Kristus Uzvarētāja (Christus Victor) izpirkšanas teorijas centrālā tēma, Gars turpina izcīnīt kristiešos.

IV artikulā par taisnošanu ir viennozīmīgi uzsvērts, ka labajiem darbiem nav nekādas nozīmes grēcinieka taisnošanā Dieva priekšā.

V artikulā par kalpošanas amatu svētdarīšana vispār nav pieminēta un vienkārši tiek konstatēts, kaP ošanas amata galvenā loma – patiesībā pat vienīgā loma – ir palīdzēt taisnošanai piepildīties grēcinieku dzīvēs. Tas ir pretrunā kalvinismam, kur kalpošanas amats ir iedibināts tādēļ, lai disciplinētu draudzi labo darbu veikšanai.

Labo darbu jeb svētdarīšanas, šī vārda šaurākajā nozīmē, tēma tiek īpaši apskatīta VI artikulā par jauno paklausību. Labie darbi tiek saukti par ticības augļiem. Labajiem darbiem nevis būtu, bet obligāti ir jānāk no ticības. Labie darbi nav otršķirīgs jautājums, jo Dievs ir tos pavēlējis un tiem ir jāapstiprina Viņa griba. Pēc šiem vārdiem tūdaļ seko apgalvojums, ka labajiem darbiem nav nekādas nozīmes grēcinieku taisnošanā, t.i., tajā, kāds ir grēcinieka stāvoklis Dieva priekšā, un ka grēku piedošana tiek gūta ticībā un nevis caur labajiem darbiem. Vienā no nedaudzajiem Rakstu citātiem, kas ir atrodami Augsburgas ticības apliecībā, tiek citēts Lk.17:10, lai apliecinātu to, ka pat pēc tam, kad mēs esam visu paveikuši, mēs joprojām esam vienīgi nederigi kalpi. Tad tiek citēts Ambrozijs:

Tā to ir nolicis Dievs, ka ikviens, kurš tic Kristum, tiek glābts bez darbiem, vienīgi ticībā un par brīvu saņem grēku piedošanu.

Labo darbu tēma tiek nedaudz skarta arī Augsburgas ticības apliecibas XIII artikulā. Romas katoļu grēku nožēlas iestādījums sastāvēja no mutiskas grēksūdzes, absolūcijas un gandarīšanas. Šīs Romas katoļu trīsdaļīgās grēku nožēlas vietā luterismā ir tikai divas daļas: grēku nožēla jeb sirdsapziņas pārmetumi un ticība Evaņģēlijam. Labie darbi tiek uzskatīti par grēku nožēlas augļiem, nevis par daļu no pašas grēku nožēlošanas procesa.

Luterisma pamatlicēji bija tā norūpējušies par pareizu taisnošanas izpratni, ka vini vēlējās pilnīgi viennozimigi uzsvērt, ka labajiem darbiem ar to nav nekāda sakara.** Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka pat tādā fundamentālā dokumentā, kāds ir Augsburgas ticības apliecība, nevarētu būt doti konkrēti norādījumi par labajiem darbiem.

Runājot par baznīcas rituāliem, tiek skaidri norādīts, ka tos nedrīkst pasniegt kā kristiešu sirdsapziņas jautājumus un tie nedrīkst tikt iejaukti ari jautājumā par grēcinieku pestīšanu. Iespējams, ka ir grūti pilnībā izprast XVI artikulu, kurā tiek noliegts, ka liturģiskie rituāli varētu būt labie darbi, ja to nelasa kopā ar nākošo artikulu, kur tiek runāts par labajiem darbiem civilajā jomā un uzskaitīti konkrēti labie darbi.

Kā labie darbi šeit tiek uzskaitīti civilais dienests, kalpošana par tiesnesi laicīgā tiesā, iesaistīšanās taisnīgos karos un karadienestā, tirdzniecība, pieprasīto zvērestu došana, īpašuma pārvaldīšana un precēšanās. Pārsteidz tas, ka, vienlaicīgi apskatot jautājumus par liturģisko un civilo kalpošanu, luterāņi ir nodalījuši labos darbus no sakrālās sfēras un tos sekularizējuši. Labie darbi nav tie, kas tiek paveikti baznīcas sienās, bet gan tas, kas tiek darīts pasaulē.

Savā laikā luteriskā mācība par svētdarīšanu noteikti ir bijusi visai revolucionāra; taču savā ziņā šo tēmu atklāj jau Lūka līdzībā par žēlsirdīgo samarieti, kur tas, kurš ir patīkams Dievam, veic vienkāršu, laicīgu darbu un, savukārt, tie, kuri veic kādus reliģiskus pienākumus, tā ari negūst Dieva labvēlību. Tas, kurš tiek minēts par piemēru citiem, ir virs, kurš palīdz cietušajam ceļiniekam, nevis tie, kuri cītīgi veic noteiktus tempļa rituālus (Lk.10:29-37).


* – Svētdarīšana luteriskajā teoloģijā parasti tiek definēta vai nu šaurākā, vai plašākā šī vārda nozīmē. Šajā rakstā mēs runājam par to, ko sauc par “ticīgā iekšējo garīgo pārveidošanos”, t.i., par svētdarīšanu šī vārda šaurākajā nozīmē.

** – Egīls Grīslis aicina pievērst uzmanību vairākiem luterāņu teologiem, kuri ir aizgājuši pat tik tālu, ka apgalvo, ka reformatoram nav bijusi īpaši izstrādāta svētdarīšanas mācība. Anabaptistu apgalvojumiem, ka Lutera mācība par taisnošanu noveda luterāņus pie visai neapmierinošas morālās dzīves, nav nekāda pamata. Grīslim ir taisnība, norādot, ka Lutera koncepcija par cilvēka samaitātību patiešām ietekmēja viņa uzskatus par kristīgas dzīves nozīmīgumu. Luters uzskatīja, ka pastāvīga dzīve grēkā kristietim ir nepieļaujama.

Tēmas: Ambrozija citāti Augsburgas ticības apliecība labie darbi mācība par svētdarīšanu un labajiem darbiem Par labajiem darbiem Par svētdarīšanu sakrālā sfēra svētdarīšana Taisnošana

Continue Reading

« Baznīca un ticības apliecība
Konfirmācijas vēsturisks apskats »
                       

Ieskaties

Baznīcas pamati
Svētā Kristība: Zīmes
Tavs lūgšanas padomdevējs
Jūsu vārds Dzīvības grāmatā

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kāpēc kristieši mēdz pazaudēt ticību Kāpēc kristieši mēdz pazaudēt ticību
    • e-refleksijas

    Kāpēc kristieši mēdz pazaudēt ticību

  • Pēc Dieva pavēles Pēc Dieva pavēles
    • e-apceres

    Pēc Dieva pavēles

  • Brālīgas mīlestības augļi Brālīgas mīlestības augļi
    • e-apceres

    Brālīgas mīlestības augļi

  • dieva-zelastiba-nepazist-robezasdieva-zelastiba-nepazist-robezas Dieva žēlastība nepazīst robežas
    • e-sprediķi

    Dieva žēlastība nepazīst robežas

  • Visfilozofiskākais Dieva esamības pierādījums Visfilozofiskākais Dieva esamības pierādījums
    • e-raksti

    Visfilozofiskākais Dieva esamības pierādījums

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Svētdarīšana
  • Kā patikt Dievam?
  • Svētdarīšanā Dievs darbojas
  • Taisnošana un svētdarīšana
  • Taisnošanas un svētdarīšanas saistība
  • Glābšana un jauna dzīve
  • Svētdarīšanas definīcija

Pēdējie komentāri

  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Agapes mielasts

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025