Skip to content
31. jūlijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

13. Kāds ir Dieva likuma saturs?

  • Sākums
  • Klasiskā luterāņu izpratne par konfirmāciju
  • e-raksti

Klasiskā luterāņu izpratne par konfirmāciju

Aleksandrs Bite
Noklausies šo e-publikāciju

Lai gan ārējā veidolā luteriskā tradīcija ir paturējusi atsevišķus senbaznīcas rituāla un izpratnes elementus, tomēr tās izcelsme nav tiešā veidā saistāma nedz ar Austrumu, nedz Rietumu baznīcu.

Klasiskā luterāņu izpratne par konfirmāciju

Tradīcija, kas saista konfirmāciju ar katehizāciju, tad zināmā mērā kļuva par pamatu luteriskajai izpratnei, kura skata konfirmāciju kā sagatavošanos Svētā Vakarēdiena saņemšanai un pilntiesīgai līdzdaļai pie “dāvanām, svētībām un tiesībām, ko Tas Kungs dāvājis savai draudzei virs zemes”. Tādējādi konfirmācija vairs nav saistīta ar Kristību (kā senbaznīcā), bet ar altāra sakramenta saņemšanu.

Ar šādu nolūku Mārtiņš Luters ir sarakstījis arī savus katehismus:

To, kas šo mācību nezina, nevar uzskatīt par kristieti, un tam nedrīkst ļaut piedalīties sakramentos.

Lutera Mazais Katehisms sākotnēji ir adresēts 7-9 gadus veciem bērniem un tā arī ticis lietots.

Augsburgas ticības apliecībā (XXIV:5-7) lasām par seno luterisko baznīcas kārtību:

Mūsu ļaudis ir raduši, ka Sakramentu kopīgi bauda tikai tādi, kas ir uz to sagatavoti*, un tas arī vairo godbijību un cieņu pret publisko dievkalpojumu ceremonijām. Neviens netiek pielaists pie Sakramenta, ja iepriekš nav pārbaudīts un uzklausīts**. Ļaudis tiek arī mācīti par Sakramenta lielo vērtību un tā lietošanu*** , un to, cik daudz mierinājuma tas sniedz izbiedētām sirdsapziņām, lai tās mācās ticēt Dievam un izlūgties no Viņa visu labo.

Tomēr Augsburgas ticības apliecībā nekas nav sacīts par pašu konfirmācijas jeb iesvētības rituālu.

Luters kādā sprediķī 1523. gada martā par konfirmāciju rakstīja:

Uz konfirmāciju nebūtu jāskatās tā, kā bīskapi to vēlētos. Taču mēs neuzskatām to par aplamu, ja katrs mācītājs pārbauda bērnu ticību, lai redzētu, vai tā ir laba un patiesa, uzliek tiem rokas un iesvēta tos.

Sākotnējā XVI gadsimta luterāņu izpratne par konfirmāciju bija tāda, ka 7-12 gadu vecumā pēc minimālas katehēzes bērni tika pielaisti pie pirmā Svētā Vakarēdiena, bet padziļināta Katehisma mācīšanās turpinājās visu mūžu caur katehisma sprediķiem (Vitenbergā trīs reizes gadā, bet XVII gadsimta Zviedru baznīcas likumi paredz divas reizes gadā mācītājiem izsprediķot cauri Katehismam). Katehisma zināšanas tika pārbaudītas pastorālās sarunās, kas saistītas ar privāto bikti.

Pieminēšanas vērta būtu kāda ļoti izplatīta (Vācijā un Skandināvijā) XVI – XVII gadsimtu prakse katehēzē bērnus sagatavot Svētā Vakarēdiena saņemšanai, tad publiski vai privāti izklaušināt, un, kad viņi bija apliecinājuši savu ticību, pēc draudzes vai mācītāja lūgšanas bez jebkāda rituāla (roku uzlikšanas) tos pielaida pie sakramenta. Nekāda iesvētīšana nemaz netika veikta. Šīs prakses izplatības dēļ konfirmācijas rituāls dažās luterāņu baznīcās tika ieviests ļoti vēlu: Norvēģijā un Dānijā – 1736., Zviedrijā – 1811., Somijā – 1817. gadās. Dažās luterāņu grupās vēl tagad konfirmācija nenotiek.


* – katehizācija.

** – izklaušināšana.

*** – mistogoģiskais jeb sakramentālais aspekts katehizācijā.

Tēmas: Augsburgas ticības apliecība bērnu iesvētīšana katehizācija Lutera citāti luteriskā tradīcija Mazais katehisms par konfirmāciju

Continue Reading

« Luteriskā izpratne par labajiem darbiem kā laicīgiem darbiem
Atgriešanās izraisītājcēlonis »
                       

Ieskaties

K. F. V. Valtera Bauslība un Evaņģēlijs
Zvaigzne, kas parādījās Jēzus piedzimšanas laikā
Kas ir personīgā bikts biktstēva priekšā?
Lutera galvenās liturģiskās reformas

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kad cilvēks pielūdz to, ko pats radījis Kad cilvēks pielūdz to, ko pats radījis
    • e-refleksijas

    Kad cilvēks pielūdz to, ko pats radījis

  • Arī svētie reizēm ir krituši grēkā Arī svētie reizēm ir krituši grēkā
    • e-apceres

    Arī svētie reizēm ir krituši grēkā

  • Senās un viduslaiku baznīcas vēsture latviski Senās un viduslaiku baznīcas vēsture latviski
    • e-ziņas

    Senās un viduslaiku baznīcas vēsture latviski

  • Debesu valstības līdzības Debesu valstības līdzības
    • e-raksti

    Debesu valstības līdzības

  • Kas esmu es? Kas esmu es?
    • e-poēzija

    Kas esmu es?

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Konfirmācijas vēsturisks apskats
  • Iesvētība jeb konfirmācija kristīgajā baznīcā
  • Dažādas svešas izpratnes par konfirmāciju
  • Reālā situācija ar konfirmāciju
  • Par konfirmāciju
  • Spriedumi par pareizu Kristības pārvaldišanu
  • Pieprasa nekavējoties ordinēt sievietes

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “grēcinieki..Labi, ja to saprotam”
  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Koronavīruss ietekmē Romas pāvestu

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025