Kristīgais pienākums, kura nepildīšana nepaliks nesodīta

Kad Dievs mums pavēl nelietot Viņa Vārdu tukši un necienīgi, tad vienlaikus Viņš pavēl arī to, lai Viņa Vārdu lietojam lietderīgi un svētīgi.

Tas notiek tad, kad savās bēdās To piesaucam, pielūdzam, slavējam un pateicamies. Otrais bauslis mums uzliek kristīgu pienākumu, kura nepildīšana nepaliks nesodīta.

Tas Kungs mums ir atklājis Savu Vārdu, Savas dievišķās īpašības, varenību un mīlestību, uzticamību un patiesumu, un īpaši dārgo un iepriecina juma pilno Pestītāja Jēzus Vārdu. Tas ir vārds pāri visiem vārdiem, jo tajā mēs topam izglābti. Viņš mums to ir atklājis, lai mēs Tam ticētu, šajā vārdā visās nelaimēs gūtu iepriecu un steigtos uz To kā uz drošu pili.

Ja savos grēkos tu jūties nelaimīgs, tad zini, ka ir Viens, kuru sauc Jēzus: “..jo Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem” (Mt.1:21). Vai uzdrošināsies sacīt, ka Viņš Savu Vārdu neattaisno? Viņš ir Uzticīgais un Patiesais (Atkl.19:11). Vai tiešām tu uzdrošināsies Viņu saukt par neuzticamu?

Vai arī tu esi kādā citā nelaime? Tā Kunga Vārds ir “glābējs bēdu laika” (Jer.14:8), un Viņš saka: “..piesauc Mani bēdu laika, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!” (Ps.50:15) Vai tu uzdrošināsies sacīt, ka Tas Kungs nesniedz palīdzību? Viņa Vārds ir Mīlestība, un Viņš tik ļoti gādā par cilvēkiem, ka saka: “..jūsu galvas mati visi ir skaitīti” (Mt.10:30). Vai tu spēj iedomāties, ka Viņam nemaz nerūpi, kad savā nelaimē raudi Viņa priekšā?

Dzīvot ar sirds raizēm un tomēr nepiesaukt Viņa Vārdu un necerēt saņemt Viņa laipnību, – tas nav nekas cits kā nicināt Dievu un darīt Viņu par meli (1.Jņ.5:10)! Bet tiem, kas ir labi iepazinuši Tā Kunga Vārdu, uz visiem laikiem ir dots augsts, debešķīgs iepriecinājums un drošība visas pasaules bēdās, raizēs un nemierā, tie gūst spēku savā nespēkā, un, lai kur vien viņi būtu, tiem vienmēr ir debešķīga sabiedrība. Turpretī Tā Kunga Vārda nicinātāji neuzlūko un nepiesauc Viņu, tāpēc tie saņem savu īsto algu, ciešot nemitīgas raizes un nemieru – “jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat”, saka apustulis (Jēk.4:2).

Tāpēc ja cilvēks čakli un uzticīgi nepiesauc Tā Kunga Vārdu, tas ir gan liels zaudējums pašam, gan arī liels grēks pret visiem baušļiem.