Kā izturēties pret kritušajiem

“Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicinājis Kristus žēlastībā, un piegriežaties citam evaņģēlijam.” [Gal.1:6]

Te redzi Pāvila lielisko prasmi – kā viņš prot izturēties pret saviem kritušajiem galatiešiem, kurus viltus apustuļi bija aizveduši maldu ceļos. Viņš tos neaizskar ar asiem, bargiem vārdiem, bet uzrunā patiesi tēvišķīgi, uzrunā pavisam maigi, tomēr tajā pašā laikā arī nosoda.

Taču, tā kā Pāvils ir nodomājis stiprināt kritušos galatiešus, viņš pret tiem izturas kā tēvs pret bērniem. Apustulis uzrunā viņus ar ļoti maigiem, laipniem vārdiem.

Viņš sūdzas par to, cik drīz notiek atkrišana no ticības.

Pāvils bija ar lielām pūlēm un lielu uzticību iedēstījis draudzes Galatijā, bet, tiklīdz viņš bija izgājis pa pilsētas vārtiem, viltus apustuļi bija samulsinājuši dažus no šiem kristiešiem. Lai atkal atgūtu kritušos, Pāvils vairāk nosoda tos, kas ir novērsuši, neka tos, kuri novērsušies. Viņš būtu vēlējies, kaut tie būtu parādījuši nedaudz vairāk pastāvības, turēdamies pie pareizās mācības.

Pāvils uzsver šos vārdus: “No Kristus, kas jūs aicinājis”, itin kā sacītu: es neesmu sludinājis par bargajiem Mozus likumiem, tāpat neesmu mācījis, ka jums vajadzētu būt kalpiem un vilkt jūgu. Savos sprediķos esmu runājis tikai par žēlastību un brīvību no Bauslības, no grēka utt.

Jūs ļaujat, lai kāds jūs aizrauj projām no Šī dzīvā avota, kas burbuļo un plūst pāri malām, nesdams žēlastību un dzīvību, un piegriežaties citam evaņģēlijam.

Pāvils viltus apustuļu, velna kalpu mācību nosauc par evaņģēliju un saka: “Jūs piegriežaties citiem evaņģēlijiem.” Apustulis šeit runā ironiski.