Mums ir patiesā mācība, bet visi citi kļūdās

“Mana sirds lai stipri turas pie Taviem likumiem, ka es nepalieku kaunā. Tie mani zemes virsū gandrīz jau iznīcināja, bet es neatstāju Tavas pavēles.” [Ps.119:80; 87]

Reliģijas un Dieva Vārda jautājumos mums jābūt pārliecinātiem un drošiem bez jebkādas šaubīšanās. Pāri visām lietām būsim pārliecināti, ka mācība, ko mēs sludinām ir Dieva vārds, jo, kad mēs esam par to droši, tad mēs varam uz to balstīties, un būt pārliecināti, ka mūsu lieta pastāvēs, velns to neizpostīs un pasaulei ar savu naidu būs grūtāk to izskaust.

Es, slava Dievam, esmu pilnīgi pārliecināts, ka doktrīna, ko es mācu, ir Dieva vārds, un es izravēju no savas sirds visas citas mācības un pārliecības, kas nesaskan ar Dieva vārdu, un pārvaru visus kārdinājumus un šaubīgās domas, kas reizēm mani moka – Vai tad tikai tev vienam ir šķīsts un tīrs Dieva vārds, bet visi citi kļūdās? Vai doktrīnu, kas kristīgajā baznīcā tik daudz gadus tikusi apliecināta un iesakņota kā pareiza, tu domā noraidīt un atmest ar savu jauno mācību tā, it kā agrākā bijusi nepareiza un kļūdaina, un tādējādi radīt nepatikšanas, pārmaiņas un apjukumu garīgajā un laicīgajā valdībā?

Šo velna argumentāciju es atrodu pie visiem praviešiem, kad tiem garīgie un laicīgie vadītāji pārmeta: Mēs esam Dieva tauta, Dievs mūs ir licis un nozīmējis pastāvošajā pārvaldē, tādēļ ir jāievēro un jātur visu, ko mēs esam nolēmuši un atzinuši par pareizu.

Patiesi, šādos gadījumos mums ir jābūt ne tikai labi bruņotiem ar Dieva vārdu un stipri tajā sakņotiem, bet arī jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka mums ir patiesā mācība, citādi mēs šajā cīņā nepastāvēsim.