Nevērīga un vieglprātīga Dieva Vārda lietošana

Kad pārdomājam, kā Dieva Vārds tiek tukši un necienīgi lietots mūsu vidū, mums atklājas daudz visādu dīvainību, par ko mums jābrīnās un jāizbīstas. Aplūkosim vispārējo un bezdomīgo Dieva Vārda lietošanu, kad cilvēki vieglprātīgi ar savu mēli kulsta Dieva Vārdu!

Ļoti iespējams, ka nekas ļauns ar to nav domāts un cilvēks varbūt pat vispār neapzinās, kādēļ lieto cēlo un svēto Jēzus Kristus Vārdu pilnīgi bezjēdzīgai savas valodas izteiksmei vai arī pavisam nejaušu emociju — prieka, bēdu, izbrīna, dusmu paušanai u. c. Tieši šis grēks starp visiem citiem pasaules grēkiem atklājas tik īpatni un savādi, ka neviens to neuzskata par grēku. Taču tieši šī dīvainā izpausme mums atklāj pasaules bērnu prātu un sirdi, ko ar savu varenību un pievilšanas dzīlēm pārvalda sātans.

Visā Bauslībā nav otra tāda baušļa, kas pasaules bērniem šķistu nesvarīgāks par otro bausli. Dieva Vārda tukša un necienīga lietošana tiem šķiet tik nebūtiska, ka tie uzskata to par nepratu, ja kāds to nosauc par lielu grēku. Acīmredzot Tas Kungs domā atšķirīgi, jo Viņš ir ne tikai to novietojis tūlīt pēc pirmā baušļa, bet otrajam bauslim pievienojis arī briesmīgus draudus: “Jo Tas Kungs to nepametīs nesodītu, kas Viņa vārdu tukši un necienīgi lieto.” Jau ar vārdu “nesodītu” (vai oriģināltekstā lietoto vārdu “nevainīgu”) Tas Kungs ir paredzējis, ka cilvēki negribēs atzīt savu vainu pret šo bausli, tāpēc Viņš uzreiz ir draudējis, ka neļaus tiem palikt nevainīgiem, bet sauks pie atbildības par Dieva Vārda tukšu un necienīgu lietošanu. Mēs jau pieminējam, ka Dievs Tas Kungs aplamu Sava Vārda valkāšanu uztver kā Viņa svētās majestātes aizskārumu, kas ir daudzkārt ļaunāks nekā visi miesas grēki, kuros var krist arī cilvēki, kam piemīt dziļa cieņa pret Dievu un Viņa baušļiem.

Nevērīga un vieglprātīga Dieva Vārda lietošana liecina, ka cilvēks nicina Dievu un uzskata Viņu par tukšu vietu. Viņš ir tavs Radītājs un Uzturētājs, no kā atkarīgs ikviens tavs elpas vilciens. Viņš taču ir tavs Glābējs, no kura tev jāsaņem savas dvēseles glābšana un svētlaime. Viņš ir tavs Tiesnesis, kas beigu beigās nāks debess padebešos lielā spēkā un godībā. Savukārt tu visā savā sīkmanībā uzdrošinies Viņu un Viņa svēto Vārdu lietot tukši un necienīgi, nevērīgi piesaucot šo Vārdu pilnīgi nevietā!

Šajā sakarā ir pat nepatīkami uzskaitīt šos izsaucienus, taču tas jādara, lai modinātu visus, kas par to nedomā. Joku un ikdienišķu sarunu vidū izskan saucieni: “Ak, Dievs!”, “Kungs Dievs!”, “Jēzus!”, “Ak, Kungs!”, “Jēzus un Marija!” Bet tas taču ir Vārds, kura priekšā eņģeļi un erceņģeļi aizklāj seju un mūžīgi sauc: “Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots! Visuvarenais.” Tas ir Vārds, kura priekša elles spēki trīc un dreb. Tas ir Vārds, kas ir pāri visiem citiem vārdiem un kura priekšā locīsies visi celi debesīs un virs zemes un pazemē. Un tu uzdrošinies turēt Viņu par tukšu vietu, lietodams Viņa Vārdu pilnīgi bez apdomas, līdzīgi kā vieglprātīgi un bezdievīgi cilvēki mēdz taisnoties, sacīdami: “Mēs jau neko ļaunu nedomājam. Tas tik tāds ieradums” Vai tas nozīmē, ka tu drīksti piesaukt Dieva Vārdu bez jebkādas jēgas un domas, tikai paraduma pēc!? Vai tas nepierāda to, ka Dievs tev ir tukša vieta? Tā patiesi ir bezdievības zīme (Ps.10:4).

Izturies pret šo jautājumu nopietni!