Dievs ar Saviem baušļiem un draudiem nejoko

Noklausies šo e-publikāciju

“Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu tukši un necienīgi lietot, jo Tas Kungs to nepametīs nesodītu, kas Viņa Vārdu tukši un necienīgi lieto.”

Ko gan citu nozīmē Dieva Vārds, ja ne nosaukt pašu Dievu? Tātad Tam Kungam ir vēl viens bauslis, kas skar mūsu attieksmi pret Viņa dievišķo būtību. Protams, ka pilnīgi visos baušļos mums ir jāsaskata Viņš un Viņa dēļ tie jāievēro. Taču pirmie divi baušļi pavisam tieši runā par Viņa Personas pielūgsmi. Pirmo divu baušļu pārkāpšana pēc savas būtības ir pārkāpums pret Viņa majestāti, ar ko Dievs tiek aizskarts personiski.

Te jāpiemin, ka tieši pirmajiem diviem baušļiem Tas Kungs ir pievienojis īpašus draudus, pirmajam bauslim: “Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst,” un otrajam bauslim: “Jo Tas Kungs to nepametīs nesodītu, kas Viņa vārdu tukši un necienīgi lieto.”

Apdomāsim un paturēsim prātā, ka Dievs ar Saviem baušļiem un draudiem nejoko, un Kristus spēcīgi to apstiprina, sacīdams: “..tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek” (Mt.5:18). Ja to paturēsim prātā, tad arī nepaliksim miegaini un neiedomāsimies, ka esam pietiekami aptvēruši Dieva svētos baušļus, ko visa pasaule mēdz nicināt kā nesvarīgāko.