Kā Svētais Gars patiesībā mūs uzrunā un vada

Mūsdienās ir ierasts, ka cilvēki par savām garīgajām vai reliģiskajām sajūtām, nojausmām un emocijām saka: “Mani uzrunāja Svētais Gars”, vai “Svētais Gars mani vadīja”.

Svētais Gars nekad nerunā kaut ko savu un atšķirīgu, kā arī neuzrunā mūs ar mūsu emociju vai garīgu pārdzīvojumu palīdzību. Tā kā Svētais Gars pieder pie nedalāmās Trīsvienības, Viņš, tāpat kā Tēvs un Dēls, mūs uzrunā caur nedalāmo Dieva vārdu. Svētā Trīsvienība nav dalāma, tāpat kā trīsvienīgā Dieva vārds.

Bieži vien pretrunīgās personīgās atklāsmes (vēstis no Svētā Gara, kas nenāk no rakstītā Dieva vārda) var novest vienīgi pie šķelšanās. Ja mēs meklējam Dievu citur, nevis Viņa vārdā, tas sadusmo Dievu. Ja mēs no tā neatkāpjamies, Dievs smejas par postu, kas neizbēgami nāk pār mums (Sal.pam.1:25-26).

Apustulis Jānis nepārprotami brīdina, ka bez Svētā Gara ap mums ir arī daudz ļauno garu (1.Jņ.4:1). Sātans nemitīgi nopūlas, lai mūs pieviltu un nomaldinātu (Jēk.1:13-14). Nepaļaujoties uz Dieva vārdu jūs pakļaujat sevi briesmām, jo pats sevi nespēsiet pasargāt no ļaunajiem gariem, tāpēc, ka Sātans arvien mēģina izlikties par “gaismas eņģeli” (2.Kor.11:14).