Atgriešanās žēlastībai var pretoties

Lai arī cilvēka atgriešanās ir Dieva visuspēcīgās varas darbs (Ef.1:19; 2.Kor.4:6), tomēr dievišķā žēlastība, kura izraisa atgriešanos, nav neatvairāma, kā to māca kalvinisti, bet tai var pretoties, kā to apliecina Svētie Raksti (Mt.23:37; Ap.d.7:51).

Nav grūti saprast, kādēļ tas tā. Lai arī Dievs ir neatvairāms, kad Viņš vēršas pie cilvēka saskaņā ar savu suverēno varu (kailā majestātē; Mt.25:31-32), Viņam ir iespējams pretoties, ja Viņš īsteno savu varu ar kādu līdzekļu starpniecību (Mt.11:28; 23:37). Līdzekļus, ar kuru starpniecību Viņš vēlas svētīt cilvēku, var noraidīt gan Spēka, gan Žēlastības valstībās. Tā, piemēram, dzīvību, lielāko no Dieva dotajām dāvanām uz zemes, lai arī to ir radījusi un uztur dievišķā visuspēcība, tomēr to var iznīcināt cilvēks. Līdzīgi arī garīgo dzīvi jeb atgriešanos, lai arī tā tiek piedāvāta ar Dieva visuspēcīgā vārda starpniecību, cilvēks tomēr var noraidīt, tai ļaunprātīgi pretojoties.

Aizstāvot mācību par to, ka atgriešanu izraisošo žēlasību var noraidīt, konfesionālā luteriskā baznīca noraida gan kalvinismu, gan sinergismu. Noliedzot žēlastības vispārīgumu, kalvinisti pasludina, ka izredzētos atdzemdina neatvairāmā žēlastība, turpretī tiem, kas nav izredzēti, ir pieejama vienīgi kopīgā žēlastība. Turpretī sinergisti no fakta, ka žēlastība ir noraidāma, izdara secinājumu, ka, tāpat grēcinieks var noraidīt viņam piedāvāto dievišķo žēlastību, tā viņš var arī sadarboties ar Svēto Garu savā atgriešanā, pareizi izmantojot viņam piešķirtās garīgās spējas. Abas šīs maldīgās mācības ir pretrunā skaidrajai Rakstu mācībai šajā jautājumā (1.Tim.2:4; Fil.2:13).