Kļūt par mācekli

Mūsu vadītājs Dievišķajā ceļā ir Patiesības Gars, jeb svētais Gars, kas mūs vadīs visā patiesībā …viņš nerunās no sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs mums zināmas nākamās lietas. Nākot Viņš cels godā Jēzu, jo Viņš ņems no tā, kas pieder Kristum un darīs to zināmu mums (skat, Jāņa evaņģēlija 16. nodaļu).

Jēzus patiesi sacījis, kas viņam ticēs, tie arī tos darbus darīs ko viņš darījis, un vēl lielākus par tiem darīs, jo viņš ir nogājis pie Tēva un visu, ko mēs lūgsim Jēzus vārdā, to viņš darīs, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.

Mēs varam mācīties citādo “mīlēt”. Mīlēt, nevis kā mēs esam mīlējuši Dievu, bet kā Dievs mūs mīlējis un sūtījis savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai, kurš savu dzīvību nodevis par saviem draugiem. Ja mēs kā mācekļi paliekam šajā mīlestībā, ja mēs darām kā Jēzus mums pavēl, mēs esam viņa draugi.

Augstākais un pirmais bauslis ir, ka mums savu Kungu būs mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta.
Otrs tam līdzīgs ir, ka mums savu tuvāko būs mīlēt kā sevi pašu.

Mēs varam dzīvot, kā Dievs to prasa no mums. Dzīvot ar cerību, kas nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto garu, kas mums dots. Mēs varam tā dzīvot,- dzīvot, mīlot Dievu un cilvēkus ar “agapes” mīlestību.

Es nezinu kādēļ tik daudzi kristieši liek savu roku pie arkla un skatās atpakaļ, un velk savu jūgu ar neticīgajiem, jo neviens kas tā dara, neder Dieva valstībai.