Liekulīgā dievbijība

Tev, lasītāj, ir jāstājas Dieva vaiga priekša un jājautā sev, ar kādu motivāciju es vairos no ļaunā un daru labu!

Ja tas ir Dieva dēļ, lai nerīkotos pretēji savam Kungam, tad mana ticība ir patiesi dievbijīga. Bet, ja tas notiek manis paša dēļ, lai izvairītos no grēka sekām un mierinātu sevi ar ticības augļiem un savu taisnību, tad visa mana ticība un dievbijība ir vistīrākā liekulība.

Piemēram, cilvēku sabiedrībā tu mēdzi būt lēnprātīgs, draudzīgs un laipns, bet savā paša nama, kur jūties brīvāk, tu ļauj savām dusmām vaļu, kliedz un izturies nežēlīgi. Piekto bausli tu pildi tikai tik daudz, ka nevienu nenogalini, lai pasaule tevi nevarētu apsūdzēt, tomēr tajā pašā laikā tevi nemaz neuztrauc tas, ka dienām, nedēļām, mēnešiem un gadiem ilgi tu savās krūtīs nes naidu un nesaskaņas ar cilvēkiem.

Ar saviem ārējiem darbiem tu laulību nepārkāp, un tomēr tu grēko vai nu ar nešķistām kārībām, vai arī ar slepenām sirds domām un fantāzijām, un tevī trūkst jebkādas bijības. Tu gan ārēji nezodz, jo skaidri apzinies ļaunās un draudīgās sekas, taču, izmantodams sava tuvāka spiedīgos apstākļus, tu par smieklīgu cenu iegādājies to, kas viņam jāpārdod, vai arī laupi sava tuvākā līdzekļus ar augstu Ir vai slikti apmaksādams viņa darbu utt. Tev šķiet, ka Dievs to neredz un neņem vērā. Jebšu ar tu velies būt stingrs un taisnīgs pret septīto bausli un savam tuvākajam nekāda veida nelaupi ne graša. Tomēr vienlaikus ar aprunāšanu un baumām, ar viņa vainu uzskaitīšanu tu viņam nolaupi dārgāko, kas tam pieder, viņa labo vārdu, slavu un reputāciju. Un tu domā, ka Dievs tevi nekādi nesodīs.

Visas šīs raksturīgās lietas norāda vien uz to, ka tu nedzīvo Dieva acu priekšā un visa tava dievbijība ir liekulīga, jo tu nebīsties Dieva un raugies tikai uz cilvēkiem un savu darbu ārējo izskatu. Tavas kristīgās ticības pamatā ir briesmīga liekulība!