Neviens nevar attaisnot sevi Dieva priekšā

“Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.” Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: “Kurš tad ir mans tuvākais?” Tad Jēzus atbildēja un sacīja: “Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja. Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām. Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām. Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās.” [Lk.10:25-33]

Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka viņi tiek izglābti, izpildot to, ko viņi uzskata kā pienākumu pret savu tuvāko. Tie pilnīgi aizmirst par nepieciešamību bīties, mīlēt un uzticēties Dievam pāri visam. Tomēr koncentrēšanās uz tuvāko, ignorējot Dievu, nav nekas cits kā pašapmāns. Šādi neviens nevar izpildīt Bauslības prasības. Lai tās izpildītu ir nepieciešams daudz, daudz vairāk.

Bauslības zinātājs, kurš – saskaņā ar mūsu Lūkas evaņģēlija tekstu – pārbaudīja Jēzu, domāja, ka viņš ir izpildījis mīlestības bausli pret savu tuvāko. Bet ko mūsu Kungs viņam atbildēja? Viņš atbildēja ar līdzību, sakot, ka kāds jūds, kurš devās no Jeruzalemes uz Jēriku, krita laupītāju rokās, tie viņu izģērba, piekāva un atstāja pusdzīvu. Garām pagāja priesteris un levīts, neizrādot žēlastību cietējam. Tomēr, kad nāca viens no samariešiem, pret kuru jūdi bija ļoti naidīgi, tad “sirds tam iežēlojās” [Lk.10:33]. Lai gan viņš redzēja, kā ienaidnieks guļ savās asinīs, viņš nepriecājās par tā nelaimi, bet no sirds parūpējās par viņu. Kāpēc Kristus stāstīja šo līdzību? Viņš vēlējās parādīt Bauslības zinātājam, ka cilvēkam ir jāmīl gan savs draugs, gan ienaidnieks, ja viņš vēlas izpildīt pienākumu pret savu tuvāko, par ko ir teikts Bauslībā.

Šis stāsts parāda, ka neviens nevar attaisnot sevi Dieva priekšā un padarīt sevi par svētu, jo neviens nevar perfekti izpildīt bausli, ka ienaidnieks ir jāmīl tikpat daudz kā draugs. Daudzi cilvēki, pat pagāni, ir likuši kaunā savus ienaidniekus ar laipnību, ko viņi viņiem sniedz, bet kur ir cilvēks, kurš var teikt, ka tas mīl savu ienaidnieku tāpat kā draugu? Visiem kristiešiem ir jāuzvar dusmas pret ienaidniekiem un beidzot jāapskauj viņi patiesā mīlestībā, bet kur ir cilvēks, kurš var teikt, ka nekad nav bijis dusmīgs pret ienaidnieku savā sirdī? Ja viņš kaut reizi ir dusmojies uz savu ienaidnieku, tad tas nozīmē, ka viņš nav izpildījis mīlestības bausli pret tuvāko un ir padarījis sevi par Bauslības pārkāpēju.

Bauslis par mīlestību pret tuvāko prasa, lai mēs priecātos par sava ienaidnieka laimi, tā it kā tā būtu mūsu pašu, un skumtu par viņa nelaimi, tā it kā tā būtu piemeklējusi mūs pašus. Tas prasa, lai mēs būtu tikpat noraizējušies par viņa laicīgo un mūžīgo labklājību kā par savējo, un lai lūgtu tikpat sirsnīgi par viņu kā par sevi. Mums vairāk jārūpējas par to, lai tas, kas pret mums ir noziedzies, saņemtu piedošanu no Dieva par viņa grēku pret mums, nevis tas, ka mēs paši no viņa saņemam atvainošanos. Tāpēc Kristus citur saka: “Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā.” [Mt.5:44]

Tikai Jēzus Kristus, Dieva Dēls, parādīja šādu mīlestību uz zemes. Tikai Viņš vienmēr atbildēja ar labu uz ļaunu, ar laipnību uz ļaunumu, ar svētības vārdiem uz lāstiem un ar mīlestību uz naidu. Viņš ar asarām acīs raudāja par savu vajātāju nelaimēm, lūdza par saviem slepkavām un atdeva savu dzīvi pie krusta, lai glābtu visus savus ienaidniekus. Kurš gan no mums ir pilnīgi atdarinājis Glābēju? Neviens. Šī iemesla dēļ tuvākā mīlestības bauslis parāda, ka neviens nevar attaisnot sevi Dieva priekšā un tādējādi neviens nevar sevi glābt.