Neviens labprāt negrib pazemoties

“Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā. Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums.” [1.Pēt.5:6-7]

Tā kā Dievs grib, lai jūs pamācītu cits citu, dariet to labprāt un no sirds; tad Viņš jūs paaugstinās. Ja jūs to nedarīsit ar labu prātu, tad tiksit piespiesti pazemoties — Dievs nometīs jūs zemē.

Kad Dievs ļauj pazemot savējos, izskatās, itin kā Viņš pārāk ilgi kavētos. Tādēļ apustulis saka: lai tas jūs nemaldina, nepievērsiet tam uzmanību, bet paļaujieties uz apsolījumu, ka to visu dara Dieva roka un Viņa griba. Tādēļ jums nav jāievēro tas, cik ilgi turpinās jūsu pazemības laiks. Kaut arī Dievs vēl vilcinās, taču Viņš jūs paaugstinās.

Jums ir dots apsolījums, kura dēļ varat būt pārliecināti, ka Dievs jūs nepamet, bet rūpējas par jums. Tādēļ atstājiet visas savas rūpes un ļaujiet, lai Dievs rūpējas par jums. Šie ir brīnišķīgi vārdi. Vai gan varētu pasacīt kaut ko vēl jaukāku un laipnāku? Bet kādēļ apustulis mūs tik sirsnīgi mudina? Tādēļ, ka neviens labprāt negrib pazemoties un atteikties no savām paša domām. Tādēļ Sv, Pēteris sniedz šādu mierinājumu, sacīdams, ka Dievs ne tikai raugās uz mums, bet arī no visas sirds rūpējas par mums.