Bauda un labsajūta arī ir elks

Nākamais būtiskākais elks, lai arī mazāk nozīmīgs par mamonu un zināšanām vai cilvēcisko gudrību, ir bauda un labsajūta.

Šī elka pielūdzēji saka: “Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim. Ko gan līdz mamona un zinību elki, un kāds labums no šādas godības spožuma! Nē, dzīve ir jādzīvo!” Un tad viņi nododas baudīšanai, cik vien gadījums un spēki tiem atļauj, — “viņu gals ir pazušana, un viņu Dievs ir vēders” (Fil.3:19).

Kādēļ? Tādēļ, ka savas baudas tie uzskata par galveno. Viņu baudītās lietas pašas par sevi ir labas, nevainīgas un paša Debestēva dotas cilvēkbērnam, lai tās saņemtu, baudītu un gūtu no tām prieku un iztikšanu. Taču mūsu vienīgais pielūgsmes objekts drīkst būt tikai pats dižais un labais dāvanu Devējs. Kad vien cilvēks novēršas no Dieva un pieķeras radīto lietu baudīšanai, tās neizbēgami kļūst par atbaidošiem elkiem.