Zināšanas vai cilvēciskā gudrība ir nozīmīgs elks

Vēl viens nozīmīgs elks, kas bieži ārēji izskatās augstāks un cienījamāks par mamaonu, ir zināšanas vai cilvēciskā gudrība. Izglītotais vai zinību pielūdzējs mēdz sacīt: “Ak, nabaga mamona vergs! Cik gan daudz lielāks dārgums ir dvēsele, kas labi kopta un bagāta ar zināšanām!”

Arī šāda cilvēka sirds var iekaist miesīgā elkdievībā, kas pēc savas būtības daudz neatšķiras no mamona verdzības un ir saistīta ar visbriesmīgāko iedomību.

Kad un kādēļ tā notiek? Atbilde: kad cilvēka sirds pieķeras savām zināšanām, tās kļūst viņam svarīgākas par pašu Dievu un Dievs viņa sirdij kļūst nesvarīgs, jo visu apbrīnu, paļāvību un mīlestību tas rod savās zināšanās, uzskatīdams tās par augstāku un dārgumu nekā mamons un nodrošināta nākotne. Tas apzinās savu gudrību un tās iespējas, kas gādās un nodrošinās tam gan maizi, gan godu.

Īsi sakot, cilvēks paļaujas uz savu gudrību, viņa sirds kopj zināšanas ka augstāko vērtību, sirds dārgumu un mīlestību, kura īstenībā pienākas tikai un vienīgi Dievam. Tomēr šādas zināšanas šķiet spožas tikai paša acīs, bet Dievam tās ir pretīgs un nicināms elks, kura dēl Tas Kungs tam atrauj žēlastību, ļaujot dzīvot grēka apmātībā un sirds cietībā. (1.Kor.1:19-20, 26)

Šim elku templim pieder arī citas pakārtotas dievības – ass prāts, gaiša galva, prasme un apdāvinātība u. c. Tās pašas par sevi ir labas Dieva veltes, tāpat kā nauda un manta, taču tās kļūst par elkiem, tiklīdz cilvēks tām pie ķeras ar savas sirds paļāvību.