Nogrimis grēkā un bezdievībā

Iedzimtais grēks ir totāla cilvēka dabas samaitātība, tas ir, mūsu saprašana ir tik ļoti aptumšota, ka mēs nespējam pazīt Dievu un Viņa gribu, ne arī saskatīt un apjēgt Dieva darbus.

Turklāt mūsu griba ir tik dziļi samaitāta, ka mēs nespējam noticēt Dieva žēlastībai un bīties Dieva.

Tā vietā dzīvojam pēc savas miesas kārībām un stiprajām kaislībām. Mūsu prātam vairs nav miera, bet, iedomājot Dieva tiesu, tas krīt izmisumā un meklē aplamus patvērumus un risinājumus.

Cilvēkam, kas nogrimis grēkā un bezdievībā, kļūdams velna kalps, ir griba celt mājas, kalpot valsts iestādēs, rūpēties par ģimeni, stāvēt pie kuģa stūres un veikt citus uzdevumus, kas ir cilvēka spēkos. Taču garīgās lietās mēs esam pilnīgi krituši grēka varā. Viss, kam piekrīt mūsu griba, ir ļaunums un maldi.

Tad kā gan mēs varētu darīt labu, piepildīt Dieva likumu un mīlēt Dievu.