Vientiesīgā gudrība

Kurš gan zākās šo [pasaules] izgāšanos? Kurš no mums nesaprot, ka visi vienā vai citā veidā esam tajā iesaistīti?

Prāts, morālais fanātisms, sirdsapziņa, pienākums, brīva atbildība un vienkārša tikumība ir cēlo indivīdu kvalitātes un pārliecības. Tas ir labākais, kas viņi ir, un ko viņi dara.

Bet izturēt [šajā pasaulē] var vienīgi cilvēks, kas vienkāršību apvieno ar gudrību. Bet, kas ir vienkāršība? Kas ir gudrība? Kā šie divi kļūst viens?

Vienkāršs ir cilvēks, kas visu ideju sajukumos un sagrozījumos patur acu priekšā vienīgi Dieva patiesību. Šim cilvēkam ir nedalīta sirds, viņa dvēsele nav dalīta. [Jēk.1:7] Jo zinot un uzņemot Dievu, cilvēks uzticīgi turas pie baušļiem, Dieva tiesas un žēlastības, kas no jauna skan ikdienas no Dieva mutes.

Nevis principos sapinies, bet mīlestībā saistīts ar Dievu, šis cilvēks ir brīvs no morālo izvēļu problēmām un konfliktiem. Viņš nav ar tiem apsēsts. Šis cilvēks pieder vienīgi Dievam un Dieva gribai. Šis vientiesīgais nekoķetē ar pasauli stāvot līdzās Dievam, un tādēļ ir spējīgs, brīvs un nesamulsināts redzēt šīs pasaules realitāti.