Debesu Tēvs mūsu dēļ ir pilnīgi iztukšojis Savu sirdi

Ja Kristus ar Savām nepelnītajām ciešanām un nāvi ir glābis mūs no visiem mūsu grēkiem, vat tiesām mēs varam atļauties Viņu nemīlēt, nedzīvot un nepiederēt Viņam ar savu sirdi, dvēseli, prātu un spēku, bet mīlēt elkus vairāk par Viņu?

Padomā: Ziemsvētkos tu svini Dieva Dēla piedzimšanu un garā redzi, kā bērns, kas ieņemts no Svētā Gara, kas ir pats Dieva Dēls, piedzimis stallī un guļ silē uz salmiem, lai apliecinātu, ka ir nācis kļūt par Dieva Jēru un upuri, lai nestu cilvēku grēkus. Tālāk tu redzi Pestītāja gaitas, kā Viņš dodas, darīdams labu un visiem palīdzēdams, atklādams daudz Savas dievišķās visvarenības zīmes un apstiprinādams, ka ir sūtīts no debesīm. Bet vēlāk tu dzirdi visvareno Kungu sakām: Manas asinis ir izlietas jūsu grēku piedošanai (Mt.26.28).

Tu svētī un svini Viņa ciešanu, nāves un augšāmcelšanās svētkus. Tu redzi mūsu brīnumaino Kungu kļūstam par Upurjēru, kas lielajā upurstundā top vājš, līdz nāvei skumjš, izbiedēts un raižpilns un svīst asins sviedrus. Tu redzi kā Viņš top apcietināts, saistīts, aizvests un visbriesmīgākajā veidā nogalināts. Un tu tici Svēto Rakstu vārdiem, ka Viņš tika ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts (Jes.53:5).

Kas notiek pēc tam? Tie izveido ērkšķu kroni, un raupjie dzelkšņi duras Viņa galvā, un pēc tam tu redzi savu Glābēju, kas nes smago nastu. Tie pavēl Viņam nest koka krustu, pie kura Viņu pienaglos. Un, kad tu ieraugi Viņu šādu, lielās pūlēs un mokās, — kāds ir Viņa vēstījums? Viņš saka: “..tu Mani gan apkaitināji ar saviem grēkiem un Mani apgrūtināji ar saviem noziegumiem” (Jes.43:24). Kas vēl tur notika? Tie sadūra Viņu ar šķēpu. caururba Viņa rokas un kājas, un šai soda izpildes vietā Viņš karājās pie krusta. Viņš ir tavs Glābējs Jēzus Kristus.

Tik daudz Viņš ir paveicis mūsu glābšanai no grēka, velna un nāves! Vai tu aptver, kādu mīlestību Viņš ir pelnījis? Tev ar vārdos neizteicamu mīlestību būtu jāapskauj Viņa kājas par visu to, ko Viņš cietis tavā labā! Ar kādu mīlestību tev būtu Viņš jāslēdz savā sirdī, Viņš, kas tik dziļās ciešanās ir tevi atpestījis, atpircis un atkarojis no visiem grēkiem, .no nāves un velna varas, iegūdams tev mūžīgu brīvību no taviem ienaidniekiem un mantojis tev mūžīgu pestīšanu debesīs! Lai Dievs tevi sarga, ka pret Viņu nepaliec vēss, vieglprātīgs un nevērīgs!

Mārtiņš Luters Lielās piektdienas sprediķī raksta šādi:

“Cilvēka sirds, kas pazīst Kristus ciešanas un mīlestību un tomēr netop aizkustināta un neatmaigst, katrā ziņā ir cietāka par dzelzi un metālu.”

Debesu Tēvs mūsu dēļ ir pilnīgi iztukšojis Savu sirdi, kad devis mums Savu Dēlu un ļāvis Viņam izciest mokas un nāvi.

Ne ar kādām cilvēciskām domām vai vārdiem nav iespējams aptvert un izteikt to, ka mūsu patiesais Brālis un Glābējs bezgalīgas mīlestības vadīts ir cietis par mums neiedomājamas sāpes.

Vai majestātiskais Dievs atstās nesodītus cilvēkus, kas visu to zina, tic un apliecina, taču vienlaikus staigā paši savu ceļu vieglprātīgi, auksti un nepateicīgi, to neņem pie sirds, nemīl un nepielūdz savu mīļo Tēvu, bet turpina dzīvot savos grēkos un elkdievība?