Laimīgs cilvēks

Gudrais ķēniņš Dāvids savā lūgšanā ir sacījis: Svētīgs (laimīgs) ir cilvēks, kam pārkāpumi piedoti un grēki nolīdzināti! Vārdi “laimīgs” un “svētīgs” pēc savas nozīmes ir diezgan līdzīgi. Bet ir skaidrs, ka “svētīgs” – ir kaut kas augstāks un lielāks.

Ko nozīmē laime? Ko mēs uzskatām par laimīgu un svētīgu cilvēku? Droši vien to, kam pietiekami daudz naudas, labas drēbes, skaista māja, cieņa un popularitāte sabiedrībā, un turklāt vēl – laba veselība. Cilvēks, kam pieder visas šīs lietas, noteikti jāuzskata par laimīgu. Tik augstu mērķi savai laimei izvirza daudzi cilvēki. Viņi tic, ka šīs lietas atnesīs tiem laimi.

Protams, mums jābūt priecīgiem un pateicīgiem par visu labo, ko Dievs mums dod, dzīvojot šai pasaulē. Taču nevajadzētu uzskatīt, ka tikai šajās lietās ir atrodama īsta laime. Mazs bērns saka vecākiem: “Nopērciet man sunīti, un tad es būšu laimīgs!” Un bērns tiešām tic, ka tā arī būs!

Izklausās labi, bet – vai tas ir tik vienkārši? Vai šīs lietiņas un mantiņas tiešām spēj darīt mūs laimīgus? Laikam jau ne. Kad esam ieguvuši sunīti, mums gribas jaunas skrituļslidas. Kad esam ieguvuši skrituļslidas, tad mums gribas jaunas drēbes. Un mūsu vēlmēm nav gala… Cilvēka sirds nekad nav pilnīgi apmierināta un laimīga, un tā vienmēr tiecas pēc jaunām un jaunām lietām.

Bet uz laimi var skatīties vēl no citas puses. – Mums dzīvē ir vajadzīgs kas vairāk par naudu, veselību un veiksmi. Un daudzi runā par to, ka mums ir jābūt arī garīgi spēcīgiem un pārliecinātiem. Mums ir vajadzīgi ne tikai pasaulīgi, bet arī garīgi panākumi. Lai būtu apmierināti ar dzīvi, mums sirdī nepieciešams – prieks, miers un garīgs spēks.

Arī tas izklausās labi, bet atkal jautājums – kurš to visu spēj sasniegt? Varbūt tu to spēj? Varbūt tu esi supervaronis, kam netrūkst ne pasaulīgu, ne garīgu panākumu? Varbūt tu esi, kā cilvēki saka – “savas laimes kalējs”, kas spēj sasniegt visu, ko vēlas? Varbūt.

Bet diemžēl mēs, parasti cilvēki, nevaram lepoties ar tik grandioziem panākumiem. Mēs neesam supercilvēki. Mēs esam vienkārši mirstīgie. Mēs aizvien piedzīvojam kādu vilšanos gan sevī, gan citos. Mēs atkal un atkal saprotam, cik nepilnīga ir mūsu dzīve un cik daudz kā mums pietrūkst “priekš pilnas laimes”.

Taču pārdomāsim vēlreiz vārdus: Svētīgs (laimīgs) ir cilvēks, kam pārkāpumi piedoti un grēki nolīdzināti! Ķēniņš Dāvids par laimīgu sauc nevis bagāto, slaveno vai garīgi spēcīgo, bet gan – vienkāršu ticīgu cilvēku, kas no Dieva saņēmis grēku piedošanu. Kāpēc? Tāpēc ka tikai šādam cilvēkam ir labas attiecības ar Dievu.

Saņemt piedošanu un būt draugos ar Dievu ir pati lielākā laime, ko cilvēks var iegūt. Dievs ir vienīgais, uz ko mēs pilnībā varam paļauties. Viss cits var pievilt, bet Dievs nepieviļ nekad. Var pazaudēt savu naudu un īpašumus, var pazaudēt veselību, un pat draugi var no mums novērsties. Bet, kas tic Kristum un ir draugos ar Dievu, tas savu laimi un svētību nezaudēs nekad. Tādēļ svētīgs ir tikai tas cilvēks, kam pārkāpumi piedoti un grēki nolīdzināti!

Ja mēs jautātu pēc laimes, tad daudzi noteikti atbildētu, ka viņi jau ir laimīgi. Taču, ja mēs jautātu – vai viņi ir svētīgi, tad diezin vai vairums atbildētu apstiprinoši.

Patiesībā tas ir labs jautājums ikvienam no mums – vai es esmu svētīgs?