Antiohijas Ignācijs runā pretī Romas primātam
Un tagad nedaudz par Antiohijas bīskapu Ignāciju, kuru tikpat “veiksmīgi” kā Klēmentu Romas baznīca izmanto savā pamatojumā par Romas pāvesta varu un autoritāti.
Līdz mūsu dienām ir saglabājušās septiņas Ignācija vēstules septiņām draudzēm, to skaitā arī Romas draudzei.
Svētais Ignācijs, kurš saskaņā ar baznīcas tradīciju bija apustuļu – Pētera, Pāvila un Jāņa – laikabiedrs un māceklis, kā gūsteknis vests uz Romu, lai tur, izklaidējot publiku, tiktu atdots zvēriem saplosīšanai. Vēstulē Romas draudzei viņš pavēl, lai tā neiestātos par viņu varas iestāžu priekšā un nemēģinātu viņu atrunāt vai glābt no mocekļa nāves, ko viņš grib izciest Dieva godam. Par to viņš raksta:
“Ne kā Pēteris vai Pāvils pavēlu jums. Viņi ir apustuļi, es – notiesātais; viņi ir brīvi, bet es vēl līdz šim brīdim – vergs.”
Tā ir vienīgā vieta, kur Ignācijs romiešiem piemin Pēteri, turklāt – kopā ar Pāvilu. Nekādu norāžu par Pētera amatu vai īpašo Romas bīskapa vai draudzes statusu te nav; tieši otrādi – Ignācijs pats savā Antiohijas bīskapa un apustuļu mācekļu pilnvarā Romas draudzei pavēl. Pat ja tas izteikts loti maigā veidā, tas skaidri runā pretī Romas primātam. Turklāt vēstulēs citām draudzēm Ignācijs sauc vārdā, izceļ un cildina šo draudžu bīskapus un aicina draudzes tiem pilnībā pakļauties, bet vēstulē romiešiem viņš Romas draudzes bīskapu pat nepiemin; arī tas nerunā par labu Romas bīskapa autoritātes īpašajam izcēlumam.
Iespējams, kāds domā, ka atradis norādi uz Romas autoritāti vēstules Romas draudzei beigu daļā, kur Ignācijs raksta:
“Pieminiet savās lūgšanas tās draudzes, kas Sīrija, kurām manā vietā par ganu tagad ir Dievs. Viens pats Jēzus Kristus tur būs par ganu un ari jūsu mīlestība.”
Vai pieminētā romiešu mīlestība būtu norāde uz kādām īpašam Romas pilnvarām un autoritāti?
Tomēr jau nākamajā vēstulē, šoreiz – Filadelfijas draudzei, Ignācijs raksta, lai filadelfieši izvēl no sava vidus diakonu un nosūta to kalpošanai uz Antiohijas draudzēm, kas vajāšanu dēļ palikušas bez diakoniem, prezbiteriem un bīskapiem. Viņš arī raksta:
“Ja jūs to gribēsiet, tad Dieva Vārda dēļ tas jums nebūs neiespējami, jo tuvākās baznīcas jau nosūtījušas bīskapus, bet dažas – prezbiterus un diakonus.”
Te skaidri saprotams, ka bīskapus draudzēs nenorīkoja, neapstiprināja un neiecēla Roma vai tās bīskaps, bet jau senbaznīcā ir bijusi pavisam cita kārtība, ko visdrīzāk tajā ieviesuši paši apustuļi.
[Fragments pārpublicēts no laikraksta “Svētdienas Rīts]
Ieskaties