Luterāņu arhibīskapam īsa atmiņa

Šķiet, Latvijas luterāņu arhibīskapam ir gaužām īsa atmiņa vai arī kristīgā ticība nav iemācījusi vientiesību un atklātību.

Arhibīskapa Jāņa Vanaga Facebook.com profila laika joslā publicētajā aicinājumā vienoties vispasaules Mūsu Tēvs lūgšanā par godu Marijas pasludināšanas dienai izvērtās diskusija, kuras ietvaros e-pāvests vēlējās precizēt, kad LELB delegāti pārstāja apmeklēt Aglonu 15.augustā?

Vanags atbildēja:

Cik tālu mana atmiņa sniedzas, LELB nekad nevienu uz Aglonas svētkiem nav deleģējusi.

Veicot nelielu pētniecību tika konstatēts, ka saskaņā laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” Jānis Vanags Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienas svinības Aglonā pirmo reizi apmeklējis 2002. gadā.

Savukārt, “Diena” raksta, ka luterāņu virsgans redzēts Aglonā blakus Aigaram Kalvītim 2006. gadā, bet “Latvija Avīze” apgalvo, ka LELB arhibīskaps un Daugavpils bīskaps Einārs Alpe bija ieradušies Aglonā 2016. gadā.

Vietnē aglona.lv atdodamā informācija liecina, ka Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps kopā ar Daugavpils diacēzes bīskapu Alpi attiecīgos svētkus apmeklējuši pērn.

Tādēļ jautājām Luterāņu arhibīskapa viedokli, lai noskaidrotu, vai augstākminētie raksti nav viltus ziņas.

Jānis Vanags atbildēja, ka tā esot “zināma lieta, ka luterāņi mēdz apmeklēt svētkus Aglonā. Bet to katrs dara pats, nevis kā LELB delegāts.” Tāpat viņš piebilda, ka neko sliktu neredz viesmīlībā, ja luterāņi iet pie katoļiem vai katoļi pie luterāņiem.

Diemžēl, e-ntuziasti šajā situācijā redz vairākas lietas, kas nav savienojams ar, kā Vanags sacīja, “autentiska luterāņa” nostāju.

Un tā nebūt nav alerģiska reakcija uz pāvestu vai Mariju, kā tādu.

Pirmkārt, reiz Jānis Vanags pēc pirmā amata termiņa beigām, uzņēmās arhibīskapa amatu uz mūžu. Tādēļ viņš tagad ir luterāņu arhibīskaps arī tad, kad dodas uz Aglonu un nostājās blakus Kalvītim. Tādēļ viņš nevar personiski apmeklēt tādu pasākumu, kā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Nezināmu iemelsu dēļ viņš nevar apstiprināt, pašsaprotamu un acīmredzamu faktu, ka viņš svētkus apmeklē kā LELB arhibīskaps.

Otrkārt, Jānis Vanags savu viesmīlību ir praktizējis nevietā. Proti, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā. Tie ir tik pat nekristīgi un nebībeliski svētki, kā Mūna Apvienošanas baznīcas rituāli.

Mūsuprāt, vairākkārtēja minēto svētku apmeklēšana pārsniedz “autentiska luterāņa” ziņkāri tādā pat mērā, kā atlaistā mācītāja Jura Cālīša akadēmiskās intereses pārsniedza dalība Mūna svētā vīna ceremonijā.