Skip to content
9. maijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

167. Kā Dievs apsargā tevi?

  • Sākums
  • Baznīcai bez sakramenta ir jāmirst
  • e-raksti

Baznīcai bez sakramenta ir jāmirst

Hermanis Zasse
Noklausies šo e-publikāciju

Neviens teologs visā baznīcas vēsturē nav izpratis saistību starp baznīcas vēsturi un Svēto Vakarēdienu dziļāk kā Mārtiņš Luters. Visiem ir labi zināms, cik nopietni viņš uztvēra altārsakramentu.

Baznīcai bez sakramenta ir jāmirst

Šo ārkārtīgi lielo nopietnību, kas nereti ir tikusi nosodīta kā pārlieku liela bardzība un kas mūsdienās vairs netiek saprasta pat luteriskajās baznīcās, izskaidro Lutera dziļā izpratne par Evaņģēlija un Svētā Vakarēdiena iekšējo saistību.

Bez Evaņģēlija nav Svētā Vakarēdiena. Pat ja baznīca aizmirst vai sagroza Evaņģēliju, kā tas ir lielā mērā noticis katolicismā, iestādīšanas vārdos joprojām saglabājas Evaņģēlija paliekas: “Dota un izlietas par jums grēku piedošanai.”

Un bez Svētā Vakarēdiena nav Evaņģēlija. Un, kad baznīca degradē Svēto Vakarēdienu, kā tas lielā mērā ir noticis protestantismā, sludināšana pārvēršas cilvēcisku teoriju izklāstīšanā un Evaņģēlijs par Dieva Jēru, kas nes pasaules grēku, mirst. Tas izskaidro Lutera vareno “cīņu divās frontēs,” mēģinot pasargāt altārsakramentu no Romas katoļu mises upurēšanas izkropļojumiem un protestantisma uzbrukumiem, kuri nosodīja ne tikai nebiblisko mācību par mises upurēšanu un transsubstanciāciju, bet arī biblisko mācību par Kristus miesas un asiņu reālo klātbūtni maizē un vīnā.

Šis Lutera uzskats par nesaraujamo saistību starp Evaņģēliju un Svēto Vakarēdienu, kas mūsu reformācijas ticības apliecībās tika atzīts par biblisku, izskaidro to, kādēļ mūsu vecā evaņģēliskā baznīca tik spītīgi palika uzticīga altārsakramentam. Varētu teikt, ka Vācijā Svētais Vakarēdiens nekad nav ticis svinēts tik dziļā ticībā un tam nekad nav bijusi tāda nozīme cilvēku dzīvē kā luteriskās konfesijas baznīcā sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā gadsimtā. Un, tajā pašā laikā, nevarētu arī teikt, ka no tā būtu cietis sprediķis, kas tiek uzskatīts par evaņģēliskā dievkalpojuma galveno daļu. Šie gadsimti vienlaicīgi bija arī lielas evaņģēliskās sludināšanas laikmets. Baznīca šajā laikā labi apzinājās, kādēļ tā tik dedzīgi lūdz:

“Dod man, Jēzu, palīdzību, ka es Tavu mīlestību, Tavu asini un miesu nebaudu uz bargu tiesu.”

Šeit nāk prātā, ko gan Luters domātu par tādu evaņģēlisko baznīcu, kas ir gandrīz pazaudējusi Svēto Vakarēdienu. Šādu baznīcu viņš, droši vien, nosodītu vēl asāk nekā to, kas piekopa mises upurēšanu. Baznīcai bez sakramenta ir jāmirst.

Tādējādi jautājums par Svēto Vakarēdienu un tā nozīmi baznīcas dzīvē liek mums saprast to patiesi šausmīgo postu, kādā atrodas Vācijas evaņģēliskās baznīcas. Šeit nepieciešama drosme stāties pretī šim milzīgajam postam un izpratne, ka tik tālu baznīcu nav noveduši ārējie spēki, bet gan mūsu visu novirzīšanās un atkrišana no Evaņģēlija, no tīrās mācības, no visas Evaņģēlija vēsts.

Šāda izpratne, šāda nepatīkama izpratne, ir baznīcas atjaunošanas priekšnosacījums. Jo, gluži ikviena atsevišķa kristieša gadījumā, tāpat arī visā baznīcā nav cita ceļa uz pestīšanu kā grēku nožēla. Taču, mērojot šo ceļu ar ticības izraisītu patiesu izpratni par mūsu novirzīšanos no Dieva un Viņa vārda, mēs varam būt pārliecināti: šī ceļa beigās stāv Tas Kungs Kristus, kas piedod, pestī un svētī mūs; Viņš pilda savu solījumu būt arī par savas baznīcas dziedinātāju, “savas miesas Pestītāju.”

Tēmas: altārsakraments baznīcas vēsture Evaņģēlija paliekas Evaņģēlijs katolicisms Lutera uzskati luteriskā izpratne Mārtiņš Luters protestantisms Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti un Baznīca

Continue Reading

« Luteriskās ticības apliecības runā par Kristu jūsos
Par Kristus brīnišķīgo aizbildniecības darbu »
                       

Ieskaties

Ticība Dievam Svētdarītājam: Ko Svētais Gars darījis?
Svētā Gara kristība
Monty Python: Pope and Michelangelo
Kā pareizi lūgt

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kalāma arguments Kalāma arguments
    • e-raksti

    Kalāma arguments

  • Meklējot autoritāti Meklējot autoritāti
    • e-apceres

    Meklējot autoritāti

  • Paļāvības pilnais dievbērnības gars Paļāvības pilnais dievbērnības gars
    • e-refleksijas

    Paļāvības pilnais dievbērnības gars

  • Tas Kungs Pats pulcē Savu Draudzi Tas Kungs Pats pulcē Savu Draudzi
    • e-apceres

    Tas Kungs Pats pulcē Savu Draudzi

  • Lai gars gūtu stiprinājumu un mierinājumu Lai gars gūtu stiprinājumu un mierinājumu
    • e-apceres

    Lai gars gūtu stiprinājumu un mierinājumu

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Altāra Sakraments
  • Par Evaņģēlija un Svētā Vakarēdiena iekšējo saistību
  • Bērni saņems Vakarēdienu
  • Vakarēdiena vārdu atkārtošana
  • Sava derības maltīte
  • Svētā Vakarēdiena izpratne agrīnajā baznīcā
  • Klusā nedēļa

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”
  • Janis Karklins: “Visi itkā cīnās pret maldiem..:)”
  • Roberto: “interesanti kāpēc cīnītājs pret maldiem vairs nav Lutera Akadēmijas mācības spēks, bet maldinātājs ir?”
  • Janis Karklins: “Varbūt kāds aizdomāsies, bet te jau jāsaka par tiem maldinātājiem, kā spļauj tā ir..bet nu baznīca kalnā to tik kultivē…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Uz baznīcas krusta
Uz baznīcas krusta

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025