Skip to content
30. jūlijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

115. Kādu prasību Dievs mums ir devis ar devīto un desmito bausli?

  • Sākums
  • Sinerģisma postošais raksturs
  • e-raksti

Sinerģisma postošais raksturs

Dr. Dž. Teodors Millers
Noklausies šo e-publikāciju

Lai arī gan izteikti sinergisti (Melanhtons: “Atgriešanos izraisa cilvēka labprātīga griba”), gan daudz izsmalcinātāki šīs mācības pārstāvji (Latermans un mūsdienu evaņģēliskais protestantisms vispār: “Cilvēka griba ir spējīga izšķirties par labu pestīšanai, pateicoties jaunajām spējām, ko tai ir piešķīris Dievs”) apgalvo, ka māca pestīšanu no žēlastības, patiesībā viņi noliedz biblisko mācību par pestīšanu no žēlastības un māca pestīšanu pēc darbiem.

Sinerģisma postošais raksturs

Kā vieni, tā otri cilvēka pestīšanu, galu galā, vismaz daļēji piedēvē paša cilvēka labai uzvedībai, tam, ka viņš izšķiras par labu Kristum, viņa pašnoteikšanās spējām, tam, ka viņš ļaunprātīgi nepretojas savai atgriešanai utt.. Tādējādi sinergisms neatzīst mācību par žēlastību tādā nozīmē, kā to māca Svētie Raksti un kristīgā Baznīca. Gluži pretēji, tas iezīmē atgriešanos pie semipelagiāniskā katolicisma, kuru Luters un citi reformatori tik dedzīgi noliedz:

“Tu viens un vienīgais esi redzējis lietu būtību un esi pieķēries pie pašas rīkles.”

Apoloģija saka:

“Patiešām cilvēki ievēro darbus. Tā cilvēka prāts dabiskā veidā apbrīno darbus, un tā kā viņš redz tikai darbus, bet ticību nesaprot un neaptver, tad viņš iedomājas, ka darbi nopelna grēku piedošanu un attaisnošanu. Šāds bauslības uzskats dabiskā veidā piemīt cilvēka dvēselei, un tas nevar tikt izmainīts citādi, kā vien caur dievišķu pamācīšanu.”

Tomēr, tā kā sinergisms noliedz dievišķās žēlastības monergismu (sola gratia), tad patiesībā tas padara grēcinieka atgriešanu par neiespējamu, jo cilvēks tiek pestīts vienīgi no žēlastības, ticībā, bez bauslības darbiem (Rom.3:24-28; Ef.2:8-9). Patiešām, ja tie, kas ir patiesi atgriezušies un kļuvuši par Dieva bērniem, uzticoties vienīgi Kristum (sola fide) , pieņems sinergisma postošos maldus, tad viņi atkritīs no žēlastības (Gal.5:3-4; 9, 11-12).

Visbeidzot, sinergisms ievelk savus piekritējus bezcerīgās pretrunās, radot bezgalīgu doktrinālu jucekli visās sfērās, kurās to mēģina uzspiest; jo, pat neskatoties uz to, ka tas apstiprina cilvēka līdzdalību viņa paša atgriešanā, proti, ka, lai atgrieztos un atdzimtu, ir nepieciešami viņa paša darbi, tas tomēr uzsver, ka grēcinieka vienīgā cerība ir žēlastība. Tātad, sinergisms ir vienlaicīgi apstiprinājums un noliegums, žēlastības un dabisko spēju sajaukums, kurš, ja vien tam tiek konsekventi sekots, iznīcina “kristīgās ticības centrālo patiesību par pestīšanu vienīgi no žēlastības un kopā ar to – arī pārliecību par žēlīgo Dievu un mūžīgo pestīšanu – Lutera un visas luteriskās teoloģijas galveno reliģisko vadmotīvu”.

Sinergisma mācības pamatojas “nevis kādos skaidros Rakstu izteikumos, bet gan nebibslisku un maldinošu spriedumu rezultātos”; un tas ir vēl jo bīstamāk, jo “tas reducē paša cilvēka līdzdalību līdz šķietami nekaitīgam minimumam, ietērpjoties neskaidrās frāzēs un šķietami dievbijīgās, un ticamās formulās”. Tā domāšanas virziens ir aptuveni šāds: “Tā kā tiem, kas netiek pestīti, tajā ir jāvaino nevis Dievs, bet gan viņi paši, tad arī tie, kas atgriežas, noteikti ir vismaz nedaudz sekmējuši savu pestīšanu, proti, viņu attieksme pret žēlastību ir bijusi vismaz nedaudz labāka nekā tiem, kas ir pazudināti”. Taču tas, galu galā, noliedz Dieva žēlastības Evaņģēliju kā tādu. Tieši šī iemesla dēļ Luters un visi konfesionālie luterāņi ir tik dedzīgi aizstāvējuši dievišķās žēlastības monergismu. “Tas, ka Luters no jauna nesa gaismā šo brīnišķīgo, Sv. Pāvila mācīto patiesību, ļāva viņam kļūt par Baznīcas reformatoru”.

Arī mūsdienās, lai arī daudz izsmalcinātākā veidā, sinergisms tomēr joprojām māca, ka atgriešanās daļēji ir paša cilvēka dabisko spēju produkts, jo vēl neatgrieztajam grēciniekam ir pašam pareizi jāpielieto jaunās spējas, kuras viņš ir saņēmis kā žēlastības dāvanu, un jāizšķiras par labu atgriešanai, jāpārstāj tai apzināti pretoties utt.. Visizsmalcinātākā sinergisma forma māca, ka atgriešanās ir atkarīga no apzinātas nepretošanās kādā konkrētā brīdī, vai no labvēlīgiem apstākļiem un dabiskā cilvēka attiecīgas attieksmes un izturēšanās.

Teorija, ka Svētais Gars apspiež cilvēka dabisko pretestību, bet ka pašam grēciniekam ir jāapspiež apzināta pretestība, ir nekas vairāk, kā tīrs pelagiānisms, jo tas piedēvē neatgrieztiem grēciniekiem garīgas spējas. Jāatzīst, ka arī mūsu dogmatiķi – Gerhards, Kalovs, Kvenštets u.c. – lietoja nebibiliskus apzīmējumus, sakot, ka izredzēšana notika ņemot vērā ticību, taču viņi noliedza sinergisko koncepciju, kura it kā loģiski varētu izrietēt no šī apzīmējuma un mācīja, ka šī nepretošanās nekādā gadījumā nav paša cilvēka, bet gan Dieva darbs, kuram neatgriezies cilvēks var vienīgi pretoties.

Tēmas: atgriešanās Augsburgas ticības apliecības Apoloģija cilvēka griba De Conversione Kristīgā dogmatika Lutera citāti semipelagiānisms sinergisms ticības balva

Continue Reading

« Zīme, ka Dieva dusmas ir pārgājušas
Pareiza izpratne par Kristus Baznīcu »
                       

Ieskaties

Mēs ticam uz vienu Baznīcu
Lutera aizskarošie izteicieni vienkopus
Kad baznīca pārstāj būt par baznīcu
Kur tiesnesis ir Dievs, tur cilvēkiem nevar būt tiesību uz atriebību

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kad cilvēks pielūdz to, ko pats radījis Kad cilvēks pielūdz to, ko pats radījis
    • e-refleksijas

    Kad cilvēks pielūdz to, ko pats radījis

  • Arī svētie reizēm ir krituši grēkā Arī svētie reizēm ir krituši grēkā
    • e-apceres

    Arī svētie reizēm ir krituši grēkā

  • Senās un viduslaiku baznīcas vēsture latviski Senās un viduslaiku baznīcas vēsture latviski
    • e-ziņas

    Senās un viduslaiku baznīcas vēsture latviski

  • Debesu valstības līdzības Debesu valstības līdzības
    • e-raksti

    Debesu valstības līdzības

  • Kas esmu es? Kas esmu es?
    • e-poēzija

    Kas esmu es?

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Tranzitīvā un intranzitīvā atgriešanās
  • Atgriešanās izraisītājcēlonis
  • Jēzus ļoti asi atgādina par atgriešanos no grēkiem
  • Par vārdu “atgriešanās”
  • Atgriezies!
  • Pastāvīga atgriešanās
  • Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “grēcinieki..Labi, ja to saprotam”
  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Pāvests uz skrituļdēļa

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025