Cilvēciskā realitāte

Cilvēks Jēzus Kristus nozīmē, ka Dievs ir ienācis radītajā realitātē.

Proti, mums jābūt un mēs varam būt cilvēki Dieva priekšā. Cilvēcības noniecināšana ir grēks, kas traucē Dieva glābjošo darbu.

Jēzus Kristus tapšana par cilvēku, nenozīmē tikai pasaules un cilvēces pieņemšanu. Jēzus bija cilvēks bez grēka [Ebr.4:15], tas ir izšķirošais. Bet Viņš dzīvoja mūsu vidū dziļā nabadzībā, neprecējies un mira kā noziedznieks.

Būdams cilvēks, Jēzus iemieso sevī divējādu spriedumu pār cilvēkiem – pilnīgu grēka nosodīšanu un daļēju pastāvošās cilvēku kārtības nosodīšanu. Šajā spriedumā ir iekļauts arī tas, ka Jēzus ir patiess cilvēks, un vēlas, lai mēs būtu cilvēki.

Jēzus dēļ cilvēciskā realitāte var būt pirmspēdējā, nedz padarot to pašpietiekamu, nedz iznīcinot to. Pirmspēdējais tiks ņemts nopietni un savā ziņā nenopietni. Pirmspēdējais ir kļuvis par galīgā apsegu.