Tikai ar ticības pasludinājumu jums ir dots Svētais Gars

“To vien vēlos no jums dabūt zināt: vai jūs Garu esat saņēmuši ar bauslības darbiem vai ar ticības sludināšanu?” [Gal.3:2]

Šos vārdus Pāvils saka dziļā sašutumā. Viņš saka: ja es jums nevaru iebilst ne ar kādiem citiem argumentiem, tad varu atsaukties uz jūsu pašu pieredzi.

Viņu pieredze skaidri un acīmredzami liecina, ka tie Garu saņēmuši nevis ar Bauslības darbiem, bet gan — tikai ar Evaņģēlija pasludinājumu.

Kamēr bijāt pakļauti Bauslībai un darījāt Bauslības darbus, jūs nebijāt saņēmuši Svēto Garu. Jūs gan katrā sabatā mācījāt un klausījāties Mozus Bauslību, tomēr ne reizi netikāt pieredzējuši, ka skolotājam vai skolniekam ar Bauslības mācību būtu dots Svētais Gars. Turklāt jūs Bauslību ne tikai mācījāt un dzirdējāt, bet arī ar lielu rūpību centāties pildīt to darbos. Tad jau, ja Svētais Gars tiktu dots ar Bauslību, jums būtu vajadzējis saņemt to pilnā mērā — jūs taču bijāt ne tikai Bauslības skolnieki un skolotāji, bet arī darītāji! Tomēr jūs nevarat pasacīt, ka tādas lietas toreiz kāds būtu pieredzējis.

Lūka Ap.d.10:44 apliecina, kamēr Pēteris un Pāvils vēl sludināja, tikai ar šo pasludinājumu Svētais Gars nāca pār tiem, kuri klausījās Evaņģēlija Vārdu; līdz ar Svēto Garu klausītāji saņēma arī dažādas dāvanas, runāja jaunās meles utt. Tā nu ir skaidri redzams, ka tikai ar ticības pasludinājumu jums ir dots Svētais Gars.

Turpretī Bauslība jums nekad nav atnesusi Svēto Garu. Vēl jo mazāk to varētu sniegt tikai Bauslības uzklausīšana. Tādēļ ne tikai Bauslības uzklausīšana, bet arī centība un dedzība, ar kādu jūs pūlējaties darbos pildīt Bauslību, ir izrādījusies veltīga.