Maize mūžībai

Mēs gandrīz visi esam izauguši ar uzskatu, ka, lasot Rakstus, vienīgais uzdevums ir dzirdēt šodienas Dieva vārdu. Tāpēc daudziem cilvēkiem Rakstu lasījums sastāv no īsiem, īpaši izraudzītiem pantiem, kuriem jākļūst par attiecīgās dienas moto.

Nav šaubu, ka, piemēram, Brāļu draudzes lozungi ir par svētību visiem cilvēkiem, kas tos līdz pat šodienai izmanto. Daudzi tos ar lielu un pateicības pilnu pārsteigumu atklājuši tieši baznīcai grūtajos laikos. Bet nav šaubu arī par to, ka īsi lozungu lasījumi nedrīkst aizņemt Rakstu lasīšanai paredzēto vietu. Attiecīgās dienas lozungs vēl nav Svētie Raksti, kas būs un paliks laiku laikos līdz pat pastarās tiesas dienai.

Svētie Raksti ir kas vairāk par lozungu. Tie ir kaut kas vairāk par “Dienišķo maizi”. Tie ir Dieva atklātais vārds visiem cilvēkiem un mūžībai. Svētie Raksti nesastāv no atsevišķiem izteicieniem, tie ir veselums, kam tā arī jātiek lietotam.

Tie ir pilnīga liecība par Kungu Jēzu Kristu – iekšējo attiecību bezgalīgumā, kopsakarībās starp Veco un Jauno Derību, apsolījumu un piepildījumu, upuri un Bauslību, Bauslību un Evaņģēliju, krustu un augšāmcelšanos, ticību un paklausību, esošo un to, uz ko jācer.