Cilvēciskā gudrība, prāts un saprašana apmulst

“Un tomēr cilvēkam saprotami, ak, Kungs, mans Dievs!” [2.Sam.7:19]

Patiesība, ka Kristus ir Dievs un cilvēks, pārsniedz cilvēka prātu un saprašanu. Kad mēs cenšamies Kristus divas dabas (dievišķo un cilvēcisko) apvienot vienā personā, cilvēciskā gudrība, prāts un saprašana apmulst un saka: Kā tas var būt? Mēs to nesaprotam.

Tas nav rakstīts, lai tu to saprastu un aptvertu ar savu dabisko saprātu un gudrību, bet tev jāļaujas sagūstīties, jātic Evaņģēlija vārdam Svētā Gara darbības rezultātā un dod Dievam pienākošo godu, jo Viņš ir patiess un nevar melot.

Svētais Pāvils saka: “Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast … Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu, lai Viņam varētu dot padomu? Bet mums ir Kristus prāts.” [1.Kor.2:14,16]

Kristus saka: “Ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos Manā Vārdā,” [Jņ.16:23] “visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit,” [Mt.21:22] “visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks.” [Mk.11:24]

Šeit Kristus runā kā tāds, kura varā ir viss, kurš var dot visu, ko cilvēks lūdz ticībā.