Lūgšanu pozas

Kāda ir pareizākā lūgšanu poza, kuru dievbijīgam kristietim būtu jāpraktizē?

Konkrēta lūgšanu poza Svētajos Rakstos nav noteikta, un katrs to pats var brīvi izvēlēties, kā tas ir labāk paša ticības dzīvē.

Es gribu, lai vīri visur lūgtu, paceldami šķīstas rokas, bez dusmām un ķildošanās. [1.Tim.2:8]

Lai mana lūgšana atzīta tavā priekšā par kvēpināmo upuri, mana delnu pacelšana par vakara upuri! [Ps.141:2]

Nāciet, nolieksimies, metīsimies ceļos Kunga, mūsu Radītāja, priekšā. [Ps.95:6]

Tādēļ es loku savus ceļus Tēva priekšā. [Ef.3:14]

Un tie vīri tur pagriezās un devās uz Sodomu, bet Ābrahāms vēl stāvēja Kunga priekšā. [1.Moz.18:22]

Bet muitnieks, attālāk stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis pacelt uz debesīm, bet, sitot sev pie krūtīm, sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs! [Lk.18:13]

Kad viņš bija vienā pilsētā, kāds viscaur spitālīgs vīrs, Jēzu ieraudzījis, krita uz sava vaiga un lūdza viņu, sacīdams: “Kungs, ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt.” [Lk.5:12]

Tajās dienās Hizkija saslima uz miršanu. Pie viņa atnāca pravietis Jesaja, Āmoca dēls, un teica: “Tā saka Kungs: nokārto sava nama lietas, jo tu mirsi un vairs neatveseļosies.” Hizkija pagriezās pret sienu, lūdza Kungu. [Jes.38:1-2]