Tiesas “grāmatas”

“Grāmatas tika atvērtas. Tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata. Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem” (Atkl.20:12). Lai pareizi izprastu šos vārdus, mums jābūt uzmanīgiem.

Protams, Dievam nav vajadzīgi kādi saraksti vai p1ezīmju grāmatas, kā mums, cilvēkiem, lai atcerētos lietas, kas Viņam jāiztiesā (Ebr.4:13). Ja nu tomēr Rakstos ir minētas kādas grāmatas, tad tas vienīgi simbolizē to, ka Dieva tiesā neko nevar no Viņa noslēpt.

Var gadīties, ka šīs “grāmatas” liek mums uztraukties par to, kādas apsūdzības pret mums nāktu gaismā tiesas gaitā. Tad mums jāatceras kāda cita, jau minēta grāmata – “dzīvības grāmata” (Atkl.20:11-15). Žēlastība, kas mums sniegta mūsu dzīves laikā, nozīmē, ka mūsu vārdi ir ierakstīti dzīvības grāmatā. (Lk.10:20). Tas liecina, ka cilvēks jau šaisaulē tiek pieskaitīts tiem, kas lielās, pēdējās pārbaudes laikā tiks attaisnoti, pamatojoties uz to, ka šīs zemes dzīves laikā viņi ir nākuši pie dzīvas ticības Kungam Jēzum Kristum (Atkl.3:5).

Ir vēl kāds jautājums, kas saistīts ar šīm “grāmatām”. Vai visi grēki, arī piedotie, tiks no jauna sīki un smalki pārskatīti? Daudzi Bībeles pētnieki ir bijuši par to pārliecināti. Taču šī doma nav pareiza, jo tā ir pretrunā ar biblisko mācību par grēku piedošanu: “Es, Es tas esmu, kas izdzēšu tavus noziegumus manis paša dēļ un nepieminu tavus grēkus” (Jes.43:25; Jer.31:34). “Visus mūsu grēku darbus Tu liec iemest jūras dziļumos” (Mih.7:18-19; Jes.1:18).