Dieva Dēla misija virs zemes

Ar kādu nolūku Dievs mums ir sūtījis Savu Dēlu? Kāda bija Viņa misija virs zemes, un kas Viņam jāpaveic?

Visu Bībeles vārdu vidū, kas atbild uz šiem būtiskajiem jautājumiem, viszīmīgākie ir lasāmi Vēstulē romiešiem (8:3), kas skan sekojoši: “Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi.”

Šo lielo Ziemsvētku prieku katrā ziņā pazīstam arī no Jesajas vārdiem, kad tas apdzied Bērnu, kas mums dzimis, un Dēlu, kas mums dots, un par ko mums jāpriecājas kā “pļaujamā laikā” – “Jo viņu nastas jūgu un viņu iejūgu, un viņu dzinēja rīksti Tu esi salauzis kā Midiāna laikā” (Jes.9:3).

Kas gan cits ir šis “nastas jūgs” – kā Bauslība, kura ir sasējusi virs mūsu pleciem grēku nastas? Kas gan cits ir “dzinēja rīkste” – kā biedinošā, draudošā un pazudinošā Bauslība, kas nemitīgi nomoka mūsu sirdsapziņu?

Tālab Pāvils to nepārprotami nosauc par “kalpības jūgu” (Gal.5:1). Izteikumi par jūgu un dzinējrīksti ir ņemti no verdzības apstākļiem, kur nabaga vergiem ir savi vagari, kas dzen tos darbā ar dzinēja rīksti, lai tie turpina vilkt savu jūgu, smagās nastas un akmeņus.

Apustulis būtībā saka to pašu, ko teicis pravietis. Vienīgi pravietis te vairāk par apustuli lieto tēlu un līdzību valodu. Apustulis runā tiešākos un skaidrākos vārdos, lai atņemtu mums viltus mierinājumu, un vecais ienaidnieks vairs nespētu laupīt mums mieru, jebkādi mudinot apšaubīt senos apsolījumus.

Viņš runā tā, lai mēs taptu pilnīgi pārliecināti un neiedomātos, ka – tas ir pārāk labi, lai būtu patiesība. Apustuļa vārdi ir tik pārbagāti ar svētīgu mierinājumu, ka otrus tādus Jaunajā Derībā būs grūti atrast!

Jo tas ir visa Evaņģēlija dziļākais saturs, ka Dievs Savu Dēlu ir pasaulē sūtījis, lai piepildītu visu, ko Bauslība no mums gan prasa, bet nespēj panākt.