Labāk ciest netaisnību no valdības nekā no pūļa

Pūlim nedrīkst ļaut vaļu, citādi tas paliek neprātīgs, un taisnīgāk šādos gadījumos ir tam par desmit olektīm kaut ko atņemt nekā rokas, jā, pirksta platumā ko iedot! Un ir labāk, ka tirāns pūlim simtreiz izdara pāri nekā pūlis vienreiz izdara pāri tirānam.

Ja netaisnība ir neizbēgama, tad labāk ir ciest no valdības nekā valdībai ciest no tās padotajiem. Jo pūlis nezina mēru, un katrā pūļa pārstāvī mīt vairāk nekā pieci tirāni. Labāk tādēļ ir ciest netaisnību no viena tirāna, tas ir, valdības, nekā no neskaitāmiem tirāniem, tas ir, no pūļa.

Es runāju par to, kas ir jādara un ko var izdarīt ar tīru sirdsapziņu, lai būtu skaidrs, ka šāds darbs pats par sevi nav netaisns Dieva priekšā. Jo es visnotaļ labi zinu, esmu arī lasījis ne mazums stāstu par to, cik bieži padotie ir nokāvuši vai padzinuši savu valdību, Dievs ir ļāvis tam notikt un dumpībai pieņemties spēkā. Bet beigu beigās trakais pūlis allaž ir iesēdies mēslos.

Es pamatojos uz to, ka Dievs saka (Rom.12:19): “Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu”. Tāpat arī (Mt.7:1): “Netiesājiet.” Turklāt Vecajā Derībā bieži tiek stingri aizliegts zākāt valdību un nelabi runāt par to (2.Moz.22:27): “…nelādi savu tautas valdnieku.” Un Pāvils (1.Tim.2:2; Ap.d.23:5) māca kristiešus lūgt par saviem valdniekiem utt. Arī Salamans arvien māca klausīt ķēniņu un būt viņam padevīgam (Sal.pam.24:21). Neviens tādējādi nevar noliegt – ja padotie nostājas pret savu valdību, viņi atriebj paši sevi un padara sevi par tiesnešiem (Sal.māc.10:20), kas ne vien ir vēršanās pret Dieva kārtību un pavēli, kurš tiesu un atriebību grib paturēt sev, bet arī pret visiem dabiskajiem likumiem un taisnīgumu, kā mēdz teikt: neviens lai pats sevi neceļ tiesneša krēslā! Tāpat arī: kurš sit pretī, tam nav taisnība.

Te tu varbūt sacīsi: jā, kā tad tomēr lai pacieš tirānu patvaļu, tu viņiem atļauj pārāk daudz, viņu ļaunums šādas mācības iespaidā kļūs jo varenāks un lielāks! Vai tad ir jāpacieš to, ka ikviena sieva un bērns, miesa un manta nonāk briesmās un kaunā? Kas gan rīkosies godīgi, ja visapkārt ir tāda dzīve? Te man jātbild: es to nemācu tev, kurš grib darīt visu pēc sava prāta un patikas: ej, klausi vien savam prātam, nokauj visus savus kungus un pielūko, kā tas viss beigsies! Es pamācu tikai tos, kas labprāt gribētu rīkoties taisni. Viņiem es mācu, ka valdībai nav jāpretojas ar patvaļu un sacelšanos, bet gan te vajadzīgi citi paņēmieni.