Ar ko velns kavē lūgšanu

Iebildumus, ar ko velns kavē lūgšanu, ir šāds: “Vispirms es paveikšu vienu vai otru lietu, un es lūgšu pēc pusstundas vai stundas, jo tagad man nav noskaņojuma.”

Šādi viņš tūkstošiem reižu ir pierunājis Dieva bērnus atlikt lūgšanu vienu stundu pēc otras, tā ka beigās lūgšana nenotiek vispār. Tev jāsaprot, ka tas nāk no kārdinātāja, tāpēc centies lūgt uzreiz, kad esi modies un cēlies no rīta, centies 1ūgt jau pirmajā brīvajā stundā.

Taču, kas attiecas uz nespēju un neprasmi lūgt, tā kļūst arvien lielāka, jo ilgāk tu dzīvo bez lūgšanas. Mārtiņš Luters saka, ka ir jānoraida visa aizbildināšanās par neprasmi:

“Tu, kūtrais velns, pa šādu ceļu tu nonāksi arvien dziļāk nekrietnībā. Ja vienubrīd es nejūtos gatavs, labprātīgs un garīgs, tad pēc pusstundas es vēl mazāk jutīšos gatavs, tādēļ šāds aizbildinājums man uzreiz ir jānoraida un jālūdz “Mūsu Tēvs” pat bez jebkādas gatavības sajūtas.”

Centies atgriezties pie lūgšanas, iekams velns tevi nav pārsteidzis un pilnīgi apklusinājis, jo labāk ir lūgt pusgatavam, nekā kļūt pilnīgi negatavam, un, ja tu nezini nekādu citu lūgšanu, tad vismaz nožēlo savu negatavību Dieva priekšā un lūdz pēc žēlastības un lūgšanas Gara, tad drīz būsi daudz labāk sagatavots.