Taisnošanas labā darbiem nav nekādu nopelnu

Ne tas ir taisns, kas dara daudz darbu, bet gan tas, kas bez darbiem daudz tic uz Kristu.

Jo Dieva taisnība nav iegūstama uz sakrāto darbu pamata, kā to māca Aristotelis, bet gan tiek ielieta caur ticību. “No ticības taisnais dzīvos” (Rom.1:17) un “Jo ar sirds ticību panākama taisnība” (Rom.10:10).

Tādēļ vārdi “bez darbiem” jāsaprot šādi: nav tā, ka taisnais neko nedarītu; tomēr viņa darbi nav tie, kas sagādā viņam taisnību. Turpretī: taisnība rada darbus. Bez kādas mūsu darbošanās mūsos tiek ielieta žēlastība un ticība, un tad seko ari darbi.

Vēstulē Romiešiem (3:20) teikts: “Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisns Dieva priekšā.” Un: “Jo mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem.” (Rom.3:28) Tas ir, taisnošanas labā darbiem nav nekādu nopelnu.

Un tālāk: kurš darbojas tādā ticībā, tas zin, ka darbi nav viņa paša, bet gan Dieva darbi. Tādēļ viņš caur tiem nemeklē sasniegt taisnību vai godu, bet gan bīstas Dievu. Viņa taisnībai pietiek ar ticību uz Kristu, tas ir, kā sacīts Pirmajā vēstulē korintiešiem (1:30) – Kristus ir viņa gudrība, taisnība, dzīves svētums un pestīšana, bet viņš pats ir tikai Kristus darbs vai darbarīks.