Evolūcijas teorijas traģēdija

Evolūcijas teorija nav tikai mācība par “labāk piemērotā izdzīvošanu”, kā daudzi uzskata. Evolūcija ir teorija par to, ka viss dzīvais attīstās un mainās no viena veida uz citu, piemēram, pērtiķis miljoniem gadu laikā ir attīstījies par cilvēku.

Ja cilvēks, kā uzskata evolūcijas piekritēji, pēc savām īpašībām neatšķiras no dzīvnieka, tad cilvēks nav grēcinieks un viņam nav vajadzīga dievišķā piedošana. Tādā gadījumā Bībeles vēsts par Dieva dēla, Jēzus Kristus, grēcinieku Pestītāja nākšanu pasaulē ir pilnīgs absurds un nav nepieciešama.

Bībeles mācība par cilvēces vēstures gaitu ir absolūti pretēja tam, ko sludina evolūcijas piekritēji – perfekta radība, tās grēkā krišana, dievišķais Pestītājs, kurš piedod kritušajai radībai mirstot krusta nāvē un nāks vēlreiz, lai atjaunotu radības pilnību.

Vai mēs ticam Dieva vārdam jeb arī esam krituši par upuri evolūcijas piekritēju nepatiesajiem pieņēmumiem? Vai nav vienalga, kam mēs ticam? Ja taisnība ir evolūcijas piekritējiem, tad nav nekādas vajadzības pēc Dieva. Par visu mēs atbildam vienīgi savā priekšā.

Tikumībai nav pamata un dzīvei nav mērķa. Mēs dzīvojam bezvērtīgā, bezjēdzīgā pasaulē. Mēs neesam grēcinieki un mums nav vajadzīgs Pestītājs Jēzus Kristus un Viņa pilnības un mūžīgās dzīves dāvana.

Šie pieņēmumi ir evolūcijas teorijas traģēdija. Ticībā saprotot Dieva radīšanas stāstu, mēs dzīvojam dzīvi, kurai ir jēga un kurā ir vieta piedošanai un, visbeidzot, kura reiz kļūs par mūžīgo dzīvi.