Evaņģēlijs tiek nicināts, mīdīts kājām un vajāts

Tā rodas liela apgrēcība, bet mums ir vienkārši jāaizver acis un jāsaka: kas negrib stāvēt stingri, tas lai atkrīt; kas grib vajāt Evaņģēliju, lai vajā! Tomēr šī mācība ir patiesa!

Nav brīnums, ka Evaņģēlijam tā klājas, jo arī Kungam Kristum ir klājies tāpat, un šī apgrēcība mūs pārsteidz vēl šodien. Ko gan es tur varu darīt, ja pāvests un jūsmotāji atkrīt no Evaņģēlija un rada tam vislielākās ciešanas?

Man nevar klāties labāk, kā ir klājies manam Kungam Kristum. Ja Viņa mācekļi ir atkrituši no Viņa, tad arī ne visi mūsējie paliks un stāvēs stingri. Ir (Mt. 10:25) sacīts: “Ja tie nama kungu saukuši par Belcebulu, tad jo vairāk viņa saimi.”

Tādēļ – lai tie atkrīt un vajā; atkritēju un vajātāju dēļ mācība neiznīks un nesabruks! Evaņģēlijs ir balstīts uz cita pamata, nevis uz laicīgās varas, izglītotu, lielu un gudru ļaužu pamata. Ja dusmu pārņemti valdnieki, tāpat arī neprātīgi un mežonīgi bīskapi vajā Evaņģēliju, ja izglītoti ļaudis atkrīt no tā, – tam tā jānotiek.

Ārēji pasaules priekšā Evaņģēlijs tiek nicināts, mīdīts kājām un vajāts, jā, arī tie, kas grib būt labi kristieši, parasti novēršas no Evaņģēlija mācības. Taču ir cita vara, kas uztur šo mācību.