Kāpēc tu mani esi atstājis?

Kāpēc tu mani esi atstājis? Jebkuram kristietim vienreiz šis jautājums nāk pār lūpām, kad viss nostājas pret viņu, kad viņam sabrūk visa zemes cerība, kad viņš visu lielo pasaules norišu gaitā jūtās pilnīgi pazudis, kad zūd visi dzīves mērķi un viss šķiet bezjēdzīgs.

Tāpēc ir svarīgi, kam šis jautājums ir adresēts. Nevis tumšam liktenim, bet Dievam, kas ir un paliek mana klints, mūžīgais pamats, uz kura balstās mana dzīve; es grīļojos, bet Dievs ir neizkustināms, es kļūstu neuzticīgs, bet Dievs paliek uzticīgs.

Kopš gadu tūkstošiem dievbijīgo apbalvojums ir paciest kaunu un kļūt par izsmieklu ticības dēļ. Dvēselei un miesai sāp, ja nepaiet neviena diena, kurā netiktu apšaubīts un izsmiets Kunga Vārds.

Kur nu ir tavs Dievs?

Es atzīstu Viņu pasaules un visu Dieva ienaidnieku priekšā, ja es dziļākajās problēmās ticu, ka Dievs ir labs, grēkā esot ticu piedošanai, zaudējumā ticu uzvarai, pamestībā ticu Dieva žēlastīgajai klātbūtnei. Kurš ir atradis Dievu pie Jēzus Kristus krusta, tas zina, cik brīnumaini Dievs ir ieslēpts šajā pasaulē un ka viņš ir vistuvāk tieši tur, kur mēs domājam, ka Viņš ir vistālāk.